Zosis aizvien negausīgāk posta sējumus. Zemnieki ķeras pie bisēm
Ik pavasari daudziem lauksaimniekiem jādomā ne tikai par zemes darbiem, bet arī par to, kā no zosīm pasargāt savus sējumus. Pēdējos gados šo gājputnu bari, kuri labprāt pirms tālāka ceļa uz ziemeļiem, piestāj uzņemt spēkus Latvijā, izposta arvien lielākas sējumu platības.
Lai gan zemnieki no saviem īpašumiem rijīgos putnus mēģina atgaiņāt dažādākajos veidos, pilnībā tos pasargāt ir neiespējami.
Sējumi aizvien vairāk cieš no zosīm. Pērn pieteikto kompensāciju apjoms pieaudzis par teju 80%.
Simtiem vai pat tūkstošiem zosu, kuras lidinās virs sējumiem, ir aina, kas ik pavasari biedē daudzus zemniekus. Visticamāk, putni meklē labāko pusdienu vietu, un šāds bars īsā laikā spēj izpostīt plašus sējumus.
"Kviešus viņas noēd, izrausta saknītes. Protams, ka viss neaiziet bojā pilnībā, bet ražas zudums ir ievērojams. Viņām jau garšo tas zaļais. Ja saka, ka zosis ir stulbas, es teikšu, ka zosis galīgi nav stulbas. Mums tepat blakus ir milzīgās Burtnieka pļavas, kurās viņas varētu droši baroties, neviens viņas neaiztiktu, bet tur jau tā zālīte ir brūna, salmaina, negaršīga. Skaidrs, ka ir jāiet paēst kaut kur, kur ir zaļš un sulīgs."
Lauksaimnieki lēš, ja zosis uz lauka viesojušās un pēc tām vēl kas pāri palicis, jebkurā gadījumā jārēķinās ar ražas zudumu vismaz uz pusi. Taču rūpe jātur ne tikai par pērn sasēto. Vairāk par ziemas kviešiem un rapsi zosīm garšojot zirņi un pupas, kuru sēšana vēl tikai priekšā.
"Un tad zosis darīs vislielāko ļaunumu, jo, it sevišķi pākšaugiem, kad tie sak dīgt ārā Pupas ir ļoti garšīga maltīte zosīm, viņas sāks lasīt ārā. Un tur tiešām ir zaudējumi tādi, ka vari iesēt 60 hektārus, un pēc pāris dienām nekas no tiem 60 hektāriem pāri nepaliek."
To, ka zosis zemniekiem rada arvien lielākas problēmas, liecina arī pieaugošais platību apjoms, par kurām tiek pieteiktas kompensācijas. Ja 2023. gadā zemnieki ziņojuši par 216 hektāru zosu izpostītu sējumu, tad pērn tie bijuši jau 382 hektāru, kas ir par teju 80% vairāk.
Par vienu zosu nopostītu hektāru zemniekam kompensē līdz 500 eiro, taču summa nenosedz neiegūto peļņu. Tādēļ lauksaimnieki ar zosīm cīnās arī paši. Kāds pie laukiem uzstāda skaņas lielgabalus, citi cenšas putnus biedēt ar lētākiem risinājumiem.
"Tas ir viens no veidiem. Katru pavasari mēs izliekam šīs dāmas un kungus, ar cerību, ka viņu kaut ko izdarīs. Kādu laiciņu viņi arī izdara Bet pēc kāda laika, nedēļas kādas, uz laukiem var redzēt, ka kādu trīs metru radiusā ap to biedēkli, turpina baroties."
Tādēļ zemnieku saimniecība "Rūķi" uzskata – efektīvākais veids putnu biedēšanā ir izmantot bisi. "Ir pieredze bijusi, ka ir nošauta zoss no viena bara. Tas bars vairs uz to lauku arī neatgriežas. Jā, atlidos cits bars, bet, ja atkal nošausim, tad atkal pazudīs," pārliecināts zemnieku saimniecības "Rūķi" saimnieks Andris Casno.
Saimniecība "Rūķi" ir viena no tām, kas ieguvusi atļauju limitētā skaitā zosis biedēt, tās nošaujot un vēlētos to darīt biežāk. Tomēr ir stingri limiti – viena saimniecība var nošaut līdz piecām zosīm. Un dabas aizsardzības pārvaldē uzskata – šaušana vien risinājums nebūs.
Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Karīna Lazdāne stāsta, ka limitētā ieguve jeb letāla zosu atbaidīšana ir kā viena no metodēm. Tā ir iespēja lauksaimniekiem šo metodi kombinēt kopā ar dažādām citām metodēm, lai iegūtu maksimālo rezultātu. "Pati par sevi letāla atbaidīšana nav kā vienīgā efektīvā metode," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldē.
Tam piekrīt arī ornitologi, kuri uzskata, ka vispareizāk būtu apvienot dažādas metodes un izskan versija, ka pat mazāka skāde būs tad, ja zosis nemaz nebiedēs.
"Mēs viņu iztramdām. To arī mežinieki teikuši, ka brieži stresā vairāk apgrauž galotnes. Arī paši pirms eksāmeniem ēdam bezjēgā. Tā traucēšana viņu aizdzen no konkrētā lauka, bet tas ir licis putnam patērēt enerģiju un viņam tā enerģija ir jāatgūst. Un traucētie putni ēd par 6% vairāk."
Ornitoloģe iesaka izmantot citu valstu pieredzi, kur pamīšus izmanto dažādas atbiedēšanas metodes. Tomēr šāds risinājums ir dārgs, un arī tad nedod garantiju, ka aizsargātos laukus zosis tomēr neapmeklēs.
Zemnieki var pietikties licencei zosu medīšanai, bet stingrie noteikumi daudzus attur.
Dabas aizsardzības pārvaldē šopavasar jau vērsušies pirmie lauksaimnieki, kuri vēlas šaut migrējošās zosis, lai pasargātu (
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
