Akciju tirgus kritums atstājis robu Latvijas iedzīvotāju pensiju uzkrājumos
Uz Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā pērnā gada rudenī Savienoto Valstu akciju tirgi reaģēja ar pamatīgu uzrāvienu. Republikāņi jau ilgstoši uzskatīti par biznesam draudzīgāku partiju salīdzinājumā ar demokrātiem. Savukārt šogad, Trampam stājoties amatā un viņa administrācijas ekonomiskajai politikai iegūstot arvien skaidrākas aprises, aina dramatiski pamainījās. Tirdzniecības kari ne tikai ar Ķīnu vai Eiropas Savienību, bet pat tuvākajām kaimiņvalstīm Kanādu un Meksiku. Ievedmuitas nodevas jeb tarifi pastāvīgi izziņoti, pastiprināti, atlikti un atcelti.
Politika varēja mainīties pa dienām, un reti ko finanšu tirgi nīst vairāk par nenoteiktību. Par drošu patvērumu uzskatītā zelta cenas sit rekordus, savukārt Amerikas akciju tirgos pēdējās nedēļas lielākie kritumi kopš pandēmijas gadiem. Tagad, no vienas puses, bažas par tarifu izraisītu inflāciju, no otras puses, bailes par potenciālu recesiju pasaules lielākajā ekonomikā. Ierasti šīs lietas roku rokā neiet. Skaidrības nav pat ASV centrālajā bankā.
"Es saprotu, ka ekonomiskā pārliecība ir krasi nokritusies, bet ekonomiskā aktivitāte nav. Mēs turpinām uzmanīgi vērot situāciju. Es gribu pateikt cilvēkiem – šķiet, ka ekonomika ir veselīga. Mēs saprotam, ka noskaņojums šobrīd ir diezgan negatīvs un tas saistīts ar satraukumu jaunas administrācijas darbības sākumā."
Ekonomiskie trokšņi ASV atbalsojas praktiski visā pasaulē. Arī Latvijā. To izjūt gan tie, kuri paši investē, gan vairāk nekā miljons iedzīvotāju, kuri ir daļa no Latvijas pensiju sistēmas otrā līmeņa. Februāra vidū kopējā aktīvu vērtību tajā pārsniedza deviņus miljardus eiro, dažas nedēļas vēlāk pusmiljards no šīm summas bija nodzēsts.
Un šajos trauksmainajos vējos visvairāk līdzi ļodzās tā sauktie aktīvie pensiju plāni, kuros liela daļa līdzekļu investēti tieši šajos aiz okeāna akciju tirgos. Šeit varam redzēt vairākus no tiem, kas piedāvājumā Latvijā, un vērtību kopš šā gada sākuma. Varam redzēt, ka pirmie divi mēneši vēl samērā stabili, pat neliels pieaugums, un tad ir šis dramatiskais kritums marta sākumā. Pēdējā laikā jau novērojama nelielu atkopšanās, bet tā arī vairāk salīdzināma ar tādu kā plāna ledus taustīšanu ar kāju. Nedrošība saglabājas ļoti liela par to, kas notiks tālāk. Un tā visa rezultātā varam redzēt, ka šā gada laikā pensiju plāni, kas ir ar šo aktīvo piegājienu tirgū, nokritušies robežās no trim līdz pat 6%.
Tieši šie aktīvie plāni kļūst arvien populārāki. Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja gan mierina, ka īstermiņa svārstības tirgū, arī lielākas, ir normālas.
"Aktīvajiem plāniem šis nav arī nekas traģisks šobrīd noticis. Liela daļa tiek ieguldīti Amerikas tirgū. Tas, protams, iet uz augšu uz leju un mēs vēl nevaram pateikt, cik ilgi tā būs, bet nevar arī dzīvot tādā siltumnīcā un domāt, ka tikai tā tas tagad būs. Pagājušais gads ir bijis tiešām labs gan pensiju pārvaldniekiem, gan visiem, kas ir sākuši ieguldīt tajos pašos uzņēmumus. Tas ir normāli, ka kaut kas noiet uz leju. Vēsu prātu."
Par spīti šiem satricinājumiem, paraugoties, piemēram, no pērnā gada sākumā aktīvie pensiju plānus joprojām ir plusos – robežās no 10 līdz pat 20%.
Vienlaikus nupat savu būtību pierādījuši arī tā sauktie konservatīvie pensiju plānu. Tie pēdējā laikā dramatiskus mīnusus nav piedzīvojuši un ieteicami vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai īstermiņa tirgus svārstības neiesitu robu uzkrājumus neilgi pirms pensionēšanās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
