90% dzelzceļa kontakttīkla detaļu jau ir pārsniegušas savu "mūža ilgumu"
Pagājušā gada novembrī Latvija no uzņēmuma Škoda saņēma pēdējo pasūtīto pasažieru vilciena sastāvu. Piegādes bija kavējušās, un ražotājs solīto termiņā neizpildīja. Vēl aptuveni mēnesi uzņēmums "Pasažieru vilciens" kopā ar advokātiem un auditorkompāniju vērtēs Škodas paskaidrojumus. Tikmēr vairākiem vilcieniem jau nācies veikt neplānotus remontus. Ir notikuši bojājumi strāvas noņēmējiem jeb pantogrāfiem. Tā iemesls – esošā vilcienu sistēmas elektrotīkla aprīkojuma tehniskās problēmas.
Vairāki no jaunajiem Škodas "Vivi" vilcieniem salauzuši kādu būtisku dataļu. Tas ir pantogrāfs, kas saņem elektrību no elektrolīnijas. Darbojas vienkārša fizika. Vadi ir veci, vietām nokarājas pārāk zemu un ar savu svaru pantogrāfus salauž.
Pantografs jeb strāvas noņēmējs nodrošina elektrības pievadi visam vilciena sastāvam. Ja tas nestrādā, vilciens pabraukt vairs nespēj.
RN: Jā, ir bijuši vairāki gadījumi.
NP: Cik?
RN: Četri vismaz. Tie iemesli ir bijuši gan pašu kontakttīklu bojājumi, gan arī bijuši arī trešo pušu vainas dēļ. Bija viens gadījums uz Jelgavas līnijas uz pārbrauktuves, kur smagā automašīna, braucot pāri, pārrāva šo kontakttīklu. Tie bojājumi, kas rodas, ir dažādi. Ir bijis arī gadījums, kad pantogrāfs nav labojams.
Trīs gadījumos pantogrāfu izdevies salabot. Bet viens salauzts tā, ka tas bija jāmaina. Šobrīd tirgū vilcienu detaļas ir deficīts un uz tām jāgaida rindā. "Vivi" vilcieniem detaļas ir īpaši ražotas, tāpēc to nomaiņa nav vienkārša. Pasažieru vilcienam pagaidām rezerves strāvas noņēmēji vēl esot noliktavu krājumos.
"Viena pantogrāfa izmaksas ir 40 tūkstoši eiro. Bet tie remonti bijuši gan 2000, gan 18 000 apmērā. Dārgākās izmaksas 40 tūkstoši. Kopumā mēs runājam par 100 tūkstoš eiro zaudējumiem."
Katras avārijas iemeslus pēta izmeklēšanā. Vairākās situācijās vainīga novecojusī elektroinstalācija virs sliežu ceļiem. Piemēram, notrūkušas cilpas, kurās elektrovadi ir iekārti. Kamēr notiek pārbaudes un remonti, sliedes slēdz. Slodžu izmaiņas ietekmējot arī elektroapakšstaciju darbu.
Pagaidām ekspertu slēdziens – vilcienu ekspluatāciju var turpināt. Pantogrāfu laušana pieredzēta dažādās vietās – gan Skultes, gan Aizkraukles līnijā – un notikuši dažādos gada laikos. Infrastruktūras saimnieks – "Latvijas dzelzceļš" skaidro – vainojams novecojis energotīkls.
NP: Tīri tehniski, kāpēc pantogrāfi lūzt?
RP: Ir novecojis kontakttīkls, veidojas atsevišķās vietās nobīdes no nokares un kontakttīkls rada papildus slodzi uz pantogrāfu.
"Pasažieru vilciens" vadītājs stāsta, ka remontus apmaksājusi apdrošināšana. Visu jauno "Vivi" vilcienu apdrošināšanas līgums gadā izmaksā ap miljonu eiro. Viņš neizslēdz, ka šādas regulāras avārijas varētu ietekmēt līguma nosacījumus.
"Šis ir otrais gads, kopš tā apdrošināšana mums ir. Vērtēsim, kā tas būs nākotnē. Bet no apdrošināšanas aspekta – jo vairāk dažādu bojājumu, jo vairāk ir šo gadījumu, jo apdrošināšanas prēmija varētu pieaugt."
Var prognozēt, ka šādi bojājumi turpināsies. Šobrīd daudzi elektrotīkla balsti un vadi ir stipri novecojuši — tie uzbūvēti vēl pagājušā gadsimta vidū un kalpojuši krietni ilgāk, nekā paredzēts. 90% kontakttīkla detaļu jau ir pārsniegušas savu "mūža ilgumu." Tāpēc, lai vilcieni varētu braukt droši, tuvākajos gados būs jāveic nopietna pārbūve.
"Vecā elektrolīnija vienkārši netur. Plīst vadi, un tiek sabojāts jaunais elektrovilciens. Skaidrs, ka jau tiek mainīts. Jelgavas virzienā. Tur, protams, neiet gludi dēļ problēmām ar izpildītāju. Tāpat Aizkraukles līnija. Jūrmalas virzienā tiek mainīts. Viss tiek mainīts. Tur arī skatāmies – Kohēzijas fondu pārdales mums ir priekšā. Arī tur esošājā līnijā Aizkraukles virzienā arī mums ir paredzēts, ka mainīsim elektrolīniju."
Tieši šajās nedēļās risinās spraigas diskusijas starp satiksmes, finanšu ministriju un Eiropas komisiju, kam un kā pārdalīt Eiropas finansējumu, kas plānots elektrifikācijai. Pēc Satiksmes ministrijas aprēķiniem visus varāk kā 500 kilometrus dzelzceļa elektrotīklu varētu pārtaisīt līdz 2034.gadam. Daļa no naudas ir, daļa tikai plānos. Bet jaunu apakšstaciju izbūvēšanai vismaz 200 miljoni vēl būs jāmeklē. Ar nozari saistītās amatpersonas neformālās sarunās nenoliedz, ka elektrifikācijai ieplānotos fondu līdzekļus ministrija varētu arī pārdalīt citiem projektiem.
2023–2027 Kontakttīkla modernizācija un ātruma paaugstināšana:
- Garkalne–Cēsis
- Sloka–Tukums II
- Jāņavārti–Aizkraukle
- Aizkraukle–Krustpils
- (Kohēzijas fonda finansējums: 264 milj. eiro)
Līdz 2026
- 100 km modernizācija no Kohēzijas fonda līdzekļiem
- + 100 km (no tiem 18 km jauni ceļi) ar Atveseļošanas fonda atbalstu
2021–2027
- 130 km modernizācija no Eiropas Savienības fondu finansējuma (235 milj. eiro)
- Papildu darbi Jūrmalas, Ogres, Bolderājas virzienā (daļēji – AF finansējums)
2028–2034
- 188 km elektrificēto līniju modernizācija
- Pāreja uz 2×25 kV sistēmu (apakšstaciju būvniecība/pārbūve)
- (Nepieciešams: 200+ milj. eiro papildus)
RP: Skaidrs, ka atvērti vairāki varianti un scenāriji, kā varētu šie gala līdzekļi sadalīties. Bet esam pilnīgi pārliecināti, ka Satiksmes ministrija (SM) kā atbildīgā veiks fondu pārdali atbilstoši nozares vajadzībām. Tajā skaitā LDz kontakttīklu modernizācijas kontekstā.
NP: Nevar notikt savādāk?
RP: Nevaru spriest par SM tālākiem plāniem.
NP: Aptuvenivai ir zināms, cik nauda nepieciešama, lai tos tīklus sakārtotu?
RN: Jautājums, kā saprotu no tām sarunām – jā. Vairāk ir jautājumu, kur jāizšķiras. Varbūt LDz reference bija, norādot, ka līdz galam nav nolemts. Tāpēc eskalē no savas puses šo jautājumu, kas ir saprotams. (..) Skaidrs, ka negribam nonākt pie situācijas, ka mums stāv jauns moderns ritošā sastāva parks, kuru vienkārši nevaram ekspluatēt. Tas droši vien būtu sliktākais scenārijs visiem.
Pagājušā gada novembrī Latvija no uzņēmuma Škoda saņēma pēdējo pasūtīto pasažieru vilciena sastāvu, lai gan darbi bija jāizdara līdz jūlijam. Čehi to skaidro ar Ukrainas kara iespaidu. Izvērtējums varētu noslēgties pēc aptuveni mēneša.
RN: Līdz ar to par kaut kādu soda naudas apjomu mēs nevaram runāt. Kamēr nav pabeigts izvērtējums.
NP: Kurš to vērtē?
RN: (..) "PWC" tie ir auditori, un Jāņa Kārkliņa advokātu birojs šos jurisdiskos aspektus vērtē.
NP: Un kāds ir viņiem dotais uzdevums? Panākt pēc iespējas lielāku soda naudu?
RN: Nē. Uzdevums, lai soda nauda, ja mēs tādu piemērojam, būtu juridiski argumentēta un pamatota. Šobrīd par to nav runa, bet nevar izslēgt, ka strīds varētu nonākt arī tiesā.
To, cik Jāņa Kārkliņa advokātu birojam un auditorkompānijai "Pricewaterhouse Coopers" tiek maksāts, Pasažieru vilciens nesaka, jo pakalpojumu izmaksas esot koonfidenciālas. Sadarbības partnerus viņi izvēlējušies, veicot cenu aptauju un izvērtējot pakalpojuma sniedzēju iepriekšējo pieredzi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
