Operatīvai informācijai – jā, slepeniem datiem – nē. Par ko čato Latvijas amatpersonas?
Pamatīgs datu noplūdes skandāls pāršalcis Vašingtonu. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nejauši pievienojusi kopīgai sarakstei žurnālistu, kurā apspriesti slepeni militārie plāni triecieniem Jemenas hutiešiem.
Trampa administrācijas misēklis nav paslīdējis garām arī Latvijas amatpersonām, kuras gan stāsta – dažādu vietņu tērzēšanas grupās pārrunājamos tematus stingri kontrolē likums, kura pārkāpšanas gadījumā draud arī kriminālatbildība. Tikmēr Valsts drošības dienests (VDD) amatpersonām atgādina, ka Krievija savās interesēs var izmantot jebkāda veida tērzētavās pārrunāto informāciju, arī to, kas nav klasificēta.
Mūsu valdības ministrs nenoliedz, ka arī viņiem ir vairāki virtuālās saziņas čati gan savstarpēji, gan ar drošības dienestu vadītājiem. Taču tas, ko un cik plaši tajos pārrunā, esot stingri atrunāts gan likumā, gan drošības protokolos.
"Ir noteikta klasifikācija dokumentu apritei, ja viņai piešķir informācija, kas ir slepena, viņa nevar tikt nodota vienkāršā veidā čatojot, tur ir speciāla kārtība, kura nekādā veidā nevarētu nokļūt čatā," norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") skaidro: "Nē, nu skaidrs, ka, piemēram, valdības ministriem ir savs čats, un tas ir ārkārtīgi ērts apziņošanas līdzeklis, ja ienāk kāda svarīga informācija un pieņem lēmumus kā rīkoties. Ir diezgan skaidrs protokols, ko var un, ko nevar, nav jau tā, ka visas Latvijas sistēmas ir pietiekami aizsargātas."
Klasificēta informācija ir aizsargāta ar likumu un šeit ir konkrētas konsekvences, kas mums visiem ir jāapzinās gan cilvēkiem, kas šo informāciju tur, gan tie, kas to var vienā vai otrā formā izplatīt
Saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu, neizpaužamu informāciju iedala četrās pakāpēs. Lielākoties tās ietver militāru, politisku, zinātnisku vai cita veida informāciju, kuras izpaušana var izraisīt bruņotus un diplomātiskus konfliktus, iekšpolitiskās situācijas destabilizāciju, valsts aizsardzības plānu noplūšanu un cita veida draudus. Šo visu jautājumu apspriešanas kārtība ir stingri reglamentēta.
Vaicāts, vai uztur ikdienišķus saziņas čatus ar Valsts policijas priekšnieku un citiem drošības dienestiem, iekšlietu ministrs atbild: "Interesanti, ja, skaidrs, ka šodienas tehnoloģijas priekš tā ir domātas, lai operatīvi apmainītos ar informāciju. Nu, teiksim ikdienišķi par notikumiem, VUGD mani informē, Valsts policija informē tai skaitā 24/7, bet tas pilnīgi noteikti nesatur informāciju, kas būtu no kriminālprocesa izrietoša un būtu atbilstoši klasificēta.
Nu, es varbūt neiešu detaļās par mūsu čatiem, bet skaidrs, ka operatīva komunikācija ir jānodrošina, – par tikšanās sarunāšanu nenoliedzami var tikt organizēts caur mobilajiem sakariem.
Ņemot vērā Krievijas specdienestu paaugstināto interesi par norisēm NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijās, VDD Latvijas amatpersonām rekomendē rūpīgi izvērtēt saziņas lietotnēs publicējamo informāciju, atgādinot, ka agresorvalstij noderīga var būt arī neklasificēta informācija, ko tā potenciāli var izmantot savu interešu veicināšanai, tostarp pret mūsu valsti vērstu dažāda veida darbību plānošanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
