"LMT" un "Tet" iespējamā izpirkšana: valdība saņēmusi piedāvājumus no "Telia" – sarunas ar zviedriem turpinās

Sarunas ar Zviedrijas uzņēmumu "Telia" virzās uz kopīgu izpratni. Tā pēc slēgtās Ministru kabineta sēdes paziņoja ekonomikas ministrs. Tomēr valdības pārstāvji nebija gatavi atklāt plašāku informāciju par iespējamo darījumu.

"Aktīvi veicam sarunas, lai valsts varētu saglabāt un izveidot savu stratēģisku interesi šajos uzņēmumos. Un vēlamies ka valsts arvien vairāk uzņēmumu akcijas kotētu biržā. Tas ļaus piesaistīt privāto kapitālu. Juridiskās un privātpersonas, kurām būtu interese ieguldīt uzņēmumos," saka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Otrdien izskanēja, ka "LMT" un "Tet" kapitāldaļu izpirkšana varētu izmaksāt ap 600 miljoniem eiro. Šī ziņa esot nepatiesa un spekulatīva, sacīja ekonomikas ministrs.

"Redzam lielu vēlmi tajā iesaistīties trešajām pusēm, bet atgādināšu, ka tās ir attiecības starp valsti un vienu investoru, ar ko esam partnerattiecībās. Visi, kas vēlās iesaistīties procesā, saskatām reiderisma pazīmes, kas nāk no trešo pušu iesaistīšanas un iegūt tos labumus, vai iespējas, kas pienākas galvenajam partnerim – valsts," saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Pēc ministra teiktā – šobrīd esot jāatrod labākais risinājums abām pusēm. Taču skaidrs ir viens, valsts grib stiprināt savu klātbūtni abos uzņēmumos.

Neoficiāli izskanēja, ka valsts varētu iet divus scenārijus: pirmais variants paredz, ka "Telia" piederošās daļas izpērk valsts ar tai piederošo lielo uzņēmumu – "Latvijas Valsts mežu" un "Latvenergo" – palīdzību, savukārt – otrs variants paredzot darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību , kas no "Telia" atpirktu LMT un "Tet" daļas.  Nevienu no tiem valsts pārstāvji šobrīd neakceptē.

"Trešo pušu scenāriji, kas tik virzīti, kas ir tālu no valsts scenārijiem. Tas, kādā veidā finansēsim skaidrs, ka to nedarīsim no valsts budžeta. Bet detaļas nediskutējam, jo priekšā konceptuāli lēmumi. Tas, kas izskanēja publiskajā telpā, tie ir pieņēmumi," klāsta Valainis.

"Pieņemt lēmumus, kur nav "Telia" piekrišanas, tā ir spekulācija. Jādomā, kādus signālus raidām "Telia". Un viņi aktīvi seko tam, kādi esam un vai viņu mantu kāds tirgo bez viņu piekrišanas. Tāpēc par spekulācijām sauc par pensiju fondiem, jo tāda piedāvājuma nav," norāda Siliņa.

Tikmēr TV3 Ziņu aptaujātie eksperti norāda, ka virziens un ceļš, kādu iet valdība, ir pareizs. Taču milzīga nozīme būs detaļām.

"Ļoti svarīgi neuztaisīt vēl vienu valsts uzņēmumu. Šobrīd jau skaidrs, ka līdzekļus Telia izpirkšanai, gan "LMT", gan "Tet" palaišana biržā, var ļoti viegli atrast ārpus valsts maka. Gan investīciju , gan pensiju fondi, gan privātie investori izrādījuši interesi," saka "SAF Tehnikas" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

Runājot par to, vai šobrīd tiek izskatīti arī varianti, ka Telia saglabā līdzdalību Tet un LMT, valdības pārstāvji sacīja, ka "neviens variants nav izslēgts un sarunas joprojām notiek".