Stārķi atgriezušies! Tukuma tiešraides ligzdā manīti pirmie iemītnieki

"Stārķi atgriezušies! Vakar, 25. marta, dienas izskaņā mūsu stārķa ligzdas tiešraides kamerā pamanīti pirmie viesi. Ceram, ka putni nolems ligzdu apdzīvot arī šogad un sagaidīsim vairāku mazo stārķēnu izšķilšanos," ar patīkamo ziņu dalījās "Sadales tīkls" pārstāve Alīna Sildnika. Šogad stārķi ligzdā manīti divas dienas ātrāk, jo pagājušajā gadā tas bija 27. martā, bet vēl pirms gada 28. martā.

Šogad būs piektais gads, kad ikviens no mums varēs vērot šķietami ikdienišķo gājputnu dzīvi no cita rakursa un ciešā tuvplānā, tā uzzinot daudz jauna par šo skaisto putnu dzīvi.

Pagājušā gada balto stārķu tiešraides ligzdas sezona kopā ar stārķu Mammu un Tuku bija nežēlīga un patiesa. Stārķu pāris izdēja piecas olas un visas piecas olas arī izperēja, bet no ligzdas vasaras beigās izlidoja četri stārķi, jo vasaras sākumā, jūnijā, stārķu tēvs no ligzdas izmeta mazāko putnēnu.

"Dabā pastāv ilgstošā evolūcijas procesā izveidojušies mehānismi, kas ļauj nodrošināt sugu turpināšanos, un tas var nozīmēt arī sava veida apdrošināšanos, gatavojoties lielākam pēcnācēju skaitam, izdējot lielāku olu skaitu, nekā vēlāk būs iespējams izbarot. Ligzdā izaugs lielākais mazuļu skaits, kāds būs iespējams konkrētajā situācijā un barības pieejamības apstākļos," stāsta LDF tiešraižu projekta vadītājs Jānis Ķuze un papildina:

"Balto stārķu stratēģija ir tāda, ka putni var izdēt lielāku olu skaitu un sāk perēt pēc pirmās olas izdēšanas, līdz ar to mazuļi ir dažāda izmēra un mazākie bieži neizdzīvo. Tie iet bojā dažādos veidos, kas noteikti ir pazīstami cilvēkiem, kuru pagalmos vai lauku sētās ir balto stārķu ligzdas. Šoreiz bijām liecinieki tam, ka vājāko mazuli no ligzdas izmeta pieaugušais putns."

Elektromontieri parūpējās par tīru tiešraides kameru

Vēl pirms stārķu ierašanas, 25. marta rīta, AS "Sadales tīkls" montieri parūpējas, lai tiešraides kameras visu redzošā acs būtu tīra, un, sakoties stārķu sezonai, viss būtu labi saskatāms.

Daudzgadīgas baltā stārķa ligzdas izmērs diametrā var sasniegt 1.5 m, bet tās svars var būt no 500 kg līdz pat divām tonnām. Šāda smaguma objekts var nopietni apdraudēt elektrolīniju, radot infrastruktūras bojājumus un neplānotus elektroapgādes atslēgumus lielam skaitam cilvēku. Tāpēc uz balstiem, kur drošības apsvērumi to pieļauj, "Sadales tīkls" izvieto metāla ligzdu pamatnes. Visā Latvijā ir uzstādītas vairāk nekā 6300 šādas pamatnes. "Sadales tīkls" un LDF arī aicina iedzīvojus uzņemt baltos stārķus savā īpašumā, sarūpējot tiem mākslīgu ligzdas pamatu.

Balto stārķu dabiskā ligzdošanas vieta pie mums ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu. Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, baltie stārķi izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu.

Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes", kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.

LDF tiešraide skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv un LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā). LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā. Pēdējā desmitgadē putnu vērošana tiešraidē ir guvusi plašu popularitāti visā pasaulē, arī šai balto stārķu tiešraidei seko līdzi interesenti ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm.