Vai viņi tiešām ieradušies šeit, lai mācītos? IZM izstrādā rīcības plānu ārzemju studentu kontrolēšanai

Šobrīd ārvalstu studentus mūsu augstskolas var piesaistīt katra pēc saviem kvalitātes kritērijiem, un tie diemžēl atšķiras no skolas uz skolu. Par to liecina, piemēram, studentu atbirums. Izskanējis, ka atsevišķās augstskolās tiek atskaitīti vai studijas neturpina pat 80% uzņemto ārvalstnieku skaita, tādēļ no Valsts robežsardzes izskanējušas bažas, vai šo trešo valstu pilsoņu mērķis tiešām bijis mācības vai tikai iekļūšana Eiropas Savienībā.

Izglītības ministrijā gan ir pārliecība, ka vairums ārvalstu studentu šeit tiešām esot, lai mācītos. Un, lai gan to atbirums patiesi ir liels – vidēji ap 37% -, šis rādītājs līdzīgs ar pašmāju studentu atbirumu.

"Mēs uzticamies augstskolām, mēs zinām, ka absolūti lielākā daļa ir ieradusies ar mērķi studēt, nav tā, ka mums ir ļoti daudz tādu, kas ir ieradušies šeit, lai pēc tam dotos nelegālā nodarbinātībā, nelegālā migrācijā," stāsta IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietniece Liene Levada.

Tomēr arī ministrija, tāpat kā Iekšlietu dienesti, kuri aizvadītājā nedēļā bija sasaukuši preses konferenci un aicināja turpmāk rūpīgāk atlasīt ārvalstu studentus, uzskata, ka uzņemšanas prasībām ir jābūt stingrākām, tādēļ šodien nāca klajā ar rīcības plānu.

Tā, piemēram, plānots paaugstināt sekmju prasības ārvalstu studentu uzņemšanai, kā arī, vērtējot augstskolu akreditāciju, pastiprināti pievērst uzmanību tam, kā tās strādā ar studentiem no ārzemēm. Tāpat tiek piedāvāts situācijā, ja augstskolai ir augsts vīzu atteikuma procents, proti, tā vēlas uzņemt studentus, kuriem atsaka piešķirt uzturēšanas atļauju, šīm izglītības iestādēm varētu ierobežot tiesības mācīt ārvalstniekus.

"Daļa no augstskolām tiešām kvalitatīvi uzņem šos studentus. Tomēr mums ir jādomā par to, ka tās augstskolas, kuras to nedara, lai viņām mēs paceltu tās minimālās prasības, šos ķēdes vājākos posmus nostiprinātu, un tas vairs nebūtu tikai tāds labās gribas princips, bet tas būtu arī ierakstīts normatīvajā regulējumā," pauž Levada.

Ministrija stingrākus kritērijus, kas visām augstskolām, kuras vēlas mācīt ārvalstniekus būtu jāīsteno, plāno ieviest divu gadu laikā. Pašās augstskolās stingrāku regulējumu atbalsta. Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) norāda, ka viņi jau šobrīd ārvalstu studentus atlasa rūpīgāk nekā plānots tiem prasīt. Turklāt, RTU ieskatā, atsevišķas augstskolas, kuras uzņemto studentu kvalitātei piever acis, met ēnu uz visu nozari.

"Mēs arī ciešam, jo Latviju kaut kādā brīdī pārstāj uztvert nopietni, ja runā par izglītības kvalitāti, un tas ir tas, ko mēs noteikti negribētu dzirdēt. Arī mēs saskaramies ar to, ka Latvijas augstskolām ir dažādas prasības, mums ir jāskaidro arī, kādēļ augstskolām tās atšķiras. Tā kā tas nekādā veidā nepalīdz arī Latvijas reputācijai kā tādai," norāda RTU Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Zane Purlaura-Ploriņa.

"Nav tā, ka tie studenti šeit rautin raujas, tas ir gadiem ilgs darbs ieinteresēt, jo Latvija nav tik pazīstama, lai visi to uzreiz izvēlētos kā galamērķi. Un katrs šāds darvas piliens tajā medus mucā ļoti apgrūtina arī to kopējo darbu. Un, ja tas nav iespējams brīvprātīgi, tas ir jādara ar normatīvo regulējumu," teic Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Kuras augstskolas ir tās, kuras pārāk vieglprātīgi attiecas pret ārvalstu studentu uzņemšanu, neviens publiski nosaukt nav gatavs. Tomēr viena no tām, visticamāk, ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, kurā ir konstatēta lielākā atšķirība starp uzņemto studentu un absolventu skaitu, tādēļ tur pārbaudes sācis arī Izglītības kvalitātes dienests.