Pērn uzturēšanās atļaujas anulētas teju 1200 trešo valstu studentu
Vai trešo valstu pilsoņu legālas uzturēšanās uzraudzība Latvijā ir pietiekama? Par šo jautājumu trešdien diskutēja atbildīgajā Saeimas komisijā. Īpaši daudz jautājumu parlamentāriešiem bija par ārvalstu studentiem Latvijā. Izrādās, pērn no augstskolām tika atskaitīti un līdz ar to arī uzturēšanās atļauju zaudēja vai to nepagarināja – teju 1200 trešo valstu pilsoņu. Lai gan tiem visiem Latvija bija jāpamet, skaidra atbilde – vai tas tiešām tā ir noticis, diemžēl nav.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka vidēji ik gadu studentu vīzas Latvijā saņem ap 3000 ārvalstnieku, taču ne mazumam tās tiek arī anulētas.
2024. gadā kopumā migrācijas lietu pārvalde anulējusi vai nepagarinājusi 1163 studentu vīzas – absolūts vairums tādēļ, ka ārvalstnieks kāda iemesla dēļ no skolas atskaitīts. Uzturēšanās atļaujas pērn visbiežāk zaudēja studenti no trīs valstīm – 463 bijuši Indijas pilsoņi, 178 Uzbekistānas, bet 114 Šrilankas valstspiederīgie.
Man tie bija šokējoši dati, ko es šodien dzirdēju no PMLP. Un tāpēc es aicināju komisiju vērsties pie IZM ar kaut kādu rīcības modeli. Kā tad mēs rīkojamies, lai nesanāk, ka šeit ir kaut kāds robs caur kuru mūsu valstī uzturas nelegālie imigranti.
Izglītības ministrijas pārstāve gan pauda – šāds ārvalstu studentu atbirums nav vērtējams kā kritiski liels.
"Ņemot vērā, ka mums ir gandrīz 10 tūkstoši no trešajām valstīm ieceļojošo studentu, ir jāņem vērā arī, ka ir atbirums un ir atbirums arī tādēļ, ka studenti vienkārši izkrīt no studijām akadēmisko sasniegumu dēļ. Un tas nav salīdzinoši daudz lielāks skaits nekā mums, tas ir, latviešu studentiem," stāsta Izglītības ministrijas pārstāve Liene Levada.
Problēmu nav, ja ārvalstnieks pilda likumu un mēneša laikā pēc uzturēšanās atļaujas anulēšanas Latviju pamet. Tomēr Saeimas deputāti vērsa uzmanību, ka šajā procesā ir pamatīgs robs, jo, pirmkārt, neviens īsti nekontrolē, vai pēc vīzas anulēšanas šie cilvēki valsti tiešām pamet, otrkārt – pat tad, ja atbildīgās iestādes konstatē, ka persona Latvijā uzturas nelegāli, viņu uzreiz nemaz neizraida.
Kas mums ir jāmaina likumā, lai mēs tajā brīdī, kad noķer, ka viņam nav uzturēšanās atļauja, momentāni viņu aizturētu, nevis gaidītu, kad viņš 30 vai cik tur dienu laikā izbrauks. Bet reāli viņš īstenībā pamainīs lokāciju, kur atkal viņu pēc pieciem gadiem atradīs, ka viņš atkal atrodas citā studentu dienesta viesnīcā.
Arī Valsts robežsardzē atzina, tie vispirms sagaida, ka persona valsti pametīs pati, un aptuveni 90% gadījumu tā notiek. Tomēr robežsardze arī pauda, ka viņi sagaidītu arī kvalitatīvāku ārvalstu studentu atlasi, jo tiem nereti jau uz robežas ir šaubas, vai ārvalstnieks šeit tiešām ieradies mācīties vai tomēr kādu citu iemeslu dēļ.
"Jo, kā arī liecina prakse, lidostā dažkārt šie studenti, piemēram, no Indijas, pie mums ierodas un uz ļoti elementāriem jautājumiem angļu valodā šis cilvēks nespēj atbildēt. Šeit ir jautājums, protams, par to atlasi," norāda Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka šobrīd esot sāktas sarunas par iespēju ierobežot tās augstskolas, kuras nepievērš pietiekamu uzmanību ārvalstu studentu atlasei.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
