Nav brīnumnūjiņa, bet var atjaunot uzticēšanos valstij. Rinkēvičs par sevis rosināto referendumu rīkošanas atvieglojumu

Tautas nobalsošanas iniciatīvām Latvijā ir skaidra vēsturiska robežšķirtne. 2012. gada tā sauktais valodas referendums, kurā absolūtais vairākums noraidīja krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā.

Pēc tam 11. Saeimas deputāti steidza labot likumu un apgrūtināja parakstu vākšanu šādām tautas nobalsošanām. Kopš tā laika neviena iniciatīva nav guvusi nepieciešamo atbalstu.

Tolaik par attiecīgajām izmaiņām balsoja "Vienotība", "Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", ko patlaban pazīstam kā Nacionālo apvienību, kā arī Reformu partija, kuras rindās bija arī Rinkēvičs – pašreizējais Rīgas pils saimnieks.

Tagad, jau ar Valsts prezidenta pilnvarām, viņš rosina ilgi diskutētas izmaiņas likumā, lai šādu parakstu vākšanu tautas gribas paušanai atvieglotu. Ar cerību, ka tas arī varētu uzlabot sabiedrības uzticēšanos politiskajiem procesiem.

"Vēsturiski 2012. gadā tā nebija kļūda. Tajā pašā laikā brīdī, kad šie grozījumi… Atcerēsimies to emocionālo fonu, kāds bija valodas referendumā. Tajā brīdī, kad tie grozījumi tika pieņemti, līdz galam neviens varbūt neuztvēra to, par ko cilvēki tagad daudz saka. Viņiem ir sajūta, ka referendumi ir tikai absolūti teorētiski," saka Rinkēvičs.

Pašreizējais regulējums paredz, ka idejas autori iesniedz pilnīgi izstrādātu likumprojektu Centrālajā vēlēšanu komisijā un tad paši mēģina savākt Satversmē noteikto desmitās daļas balsstiesīgo parakstu. Patlaban tie ir aptuveni 150 000.

Ja tas izdodas, Komisija likumprojektu nosūta Valsts prezidentam, kurš to tālāk iesniedz Saeimā. Ja parlamentā to nepieņem, seko tautas nobalsošana jeb referendums.

Savukārt Rinkēviča rosinātajā kārtībā pašiem iniciatoriem būs jāsavāc tikai divdesmitā daļa parakstu no pagājušās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Šobrīd tie būtu aptuveni 46 000.

Ja tas izdodas, visu procesa organizāciju, informēšanu, parakstu lapu atvēršanu pašvaldībās utt. pārņem Centrālā vēlēšanu komisija un lūko, vai tiek savākti kopumā tāpat nepieciešamie 10% parakstu no balsstiesīgo skaita. Līdzīgi, kā tas bija pirms valodas referenduma.

"Drīzāk atvieglota kārtība, bet nepadarīt to par tādu kārtību, kurā sākas tāda mikroreferendumu vētra," norāda Rinkēvičs.

Vismaz konceptuāls atbalsts prezidenta rosinājumam patlaban dzirdams gan opozīcijas partiju, gan valdošās koalīcijas rindās.

Prezidenta rosinātās izmaiņas parakstu vākšanā tautas nobalsošanai varētu stāties spēkā no 2027. gadā, lai dotu laiku visām institūcijām sagatavoties.