Kopējais nodokļu parāds Latvijā martā tuvojies miljardam – nosauktas jomas ar lielākajiem parādniekiem

Lai arī kopējais nodokļu parāds ir tuvu miljardam eiro, par nodokļu iekasēšanu atbildīgie uzskata, ka situācija, lai arī palēnām, tomēr uzlabojas.

"Mēs patiešām esam Eiropas līmenī, OECD līmenī viena no tām valstīm, kas ir starp labākajām, veiksmīgākajām – mēs salīdzinoši labi parādus atgūstam. Joprojām izaicinājums ir patiešām uzrunāt šo nodokļu maksātāju un panākt, ka viņš uzticas un laicīgi sāk risināt saistības," norāda VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Pirms 10 gadiem nodokļu parādi veidoja ap 1,5 miljardiem eiro jeb 25% no valsts budžeta ieņēmumiem, bet šobrīd tie ir 5,6%. Patlaban aptuveni 75% kopējā nodokļu parāda veido nelieli parādi, īpaši fiziskām personām.

Tie radušies sarežģītās nodokļu sistēmas dēļ, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformas rezultātā jau nākamgad prognozē ievērojamu mazo nodokļu parādu skaita mazināšanos. Tomēr komisijas sēdes laikā deputātiem radās jautājumi par lielākajiem miljonu eiro nodokļu parādniekiem.

"Kā jūs pateiktu to, kas vēl joprojām parādās arī pie parādiem, ka var iedzīvoties uzņēmumi lielos miljonu parādos, mēs redzam, ka jau pie pirmajiem tūkstošiem zvana jau sistēma, jau reaģē, bet ir joprojām redzami tādi, kas iedzīvojušies miljonos," vēlējās zināt Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS).

Lielāko nodokļu parādu saraksta augšgalā ir bēdīgi slavenais ēdināšanas nozares pārstāvis SIA "Tokyio City", kurš oficiāli bankrotēja pirms trīs gadiem, atstājot neizpildītas saistības gandrīz 12 miljonu eiro apmērā.

"Tiem, kuriem ir lielie parādi, ir tādi pietiekami seni, ja mēs paskatītos tur nosaukumu griezumā, tās situācijas, kad tie parādi veidojušies pirms 5, 6, 7 gadiem un bija arī publiski izskanējuši. Tās ir varbūt jau tādas ievilkušās, iepriekš konstatētas lielas nenomaksas situācijas, bet labā ziņa – jauni, milzīgi parādi, arī privātpersonām, neveidojas," skaidro Garanča.

No visa lielā parāda par piedzenamiem tiek atzīti nedaudz virs puses, proti, ap 534 miljoniem eiro, taču par reāli piedzenamiem vien nepilni 244 miljoni, bet gandrīz 291 miljons eiro tiek uzskatīti par nepiedzenamiem, jo parādniekiem trūkst naudas vai mantas, lai tos atgūtu.

Šobrīd Valsts kontrole veic revīziju par Valsts ieņēmumu dienesta ziņojumu. "Tas, par ko Valsts kontrolei sāp galva pēdējos gados, ir tieši šī te grāmatvedības uzskaite, šis nodokļu pārskats, kur mēs redzam entos gadus, ka mēs pa ļoti, ļoti maziem solīšiem tos uzlabojumus panākam. Tas datu masīvs ir nenormāli milzīgs, protams, mēs saprotam, ka to sakārtot līdz tādai pārbaudāmai sistēmai, ir izaicinoši," saka Valsts kontroles Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore Ilze Bādere.

Revīzijas rezultāti gaidāmi augusta beigās, kad jautājuma apspriešana par VID veikto nodokļu iekasēšanas efektivitāti atgriezīsies atbildīgās Saeimas komisijas darba kārtībā.