LVRTC bojātā jūras kabeļa remonts izmaksājis gandrīz pusmiljonu eiro
Janvāra nogalē jūrā tika pārrauts datu kabelis starp Latviju un Zviedriju. Tā labošana aizņēma gandrīz mēnesi, un izmaksas sasniegušas teju pusmiljonu. Gan Latvijas, gan Zviedrijas policija joprojām izmeklē notikušā apstākļus. Mūsu policija pieļauj, ka tā bija sabotāža, bet jau dažas dienas pēc notikušā skandināvi nāca klajā ar paziņojumu, ka tā bija nelaimīgu apstākļu sakritība. Šis ir jau piektais incidents kopš novembra, kad Baltijas jūrā sabojāts kāds starpvalstu zemūdens savienojums.
Naktī uz 26. janvārī Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs konstatēja, ka tam piederošs optiskais kabelis Baltijas jūrā ir bojāts. Tas ir aptuveni 170 kilometrus garš un savieno Latviju ar Zviedrijas salu Gotlandi, nodrošinot datu apmaiņu ar Skandināviju.
Kabelis sabojāts aptuveni 130 kilometru attālumā no Ventspils un ap 40 kilometriem no Gotlandes krasta. Pārrautais vads atradās 100 metrus zem ūdens, ierakts zem aptuveni 1,5 metru biezas māla kārtas. To salabot LVRTC uzticēja somu uzņēmumam Lilaco Offshore. Darbus sāka jau 3. februārī, bet izcelt kabeli izdevās tikai divarpus nedēļas vēlāk.
"Kabelis jau bija pārrauts, tāpēc mums to nevajadzēja pārgriezt, bet mums tas bija jāatrod un jāizceļ uz kuģa klāja. Tā tas sākas. Tad mums kabelis bija jānomēra. Ne tikai pārrautais posms, bet visā garumā līdz Zviedrijas un Latvijas pusei, lai pārliecinātos, ka pārējā posmā kabelis nav bojāts. Pēc tam, kad viss bija nomērīts, mēs veidojām savienojumus."
Darbus apgrūtināja nelabvēlīgie laikapstākļi. To dēļ remontu vairākas reizes atlika. Process ilga teju mēnesi, taču meistari pie paša kabeļa labošanas strādāja 10 dienas. Posmu savienošana vien aizņēma vairāk nekā 30 stundas.
"Jūs varat iedomāties, ka ziemā laikapstākļi nav ideāli. Tas ir sliktākais gada laiks šādu darbu veikšanai, tāpēc, protams, laikapstākļiem bija liela nozīme arī šoreiz, un to dēļ nācās remonta darbus pārtraukt vienu reizi. […] Šķiet, ka lielākie viļņi bija aptuveni 6 metrus augsti, līdz ar to jūs varat iedomāties, ka jūra bija ļoti skarba. Nevar izmantot ne nirējus, ne arī ko citu uz klāja. Tas ir ļoti grūti."
Jau 26. janvāra vakarā Zviedrijas krasta apsardze, aizdomās par kabeļa sabojāšanu, aizturēja kuģi Vezhen, kas kuģo zem Maltas karoga, bet pastarpināti pieder bulgāru kuģniecības milzim Naviagation Maritime Bulgare. Tas 24. janvārī izbrauca no Krievijas Ustjlugas ostas un incidenta naktī šķērsoja kabeli pie Gotlandes krasta. Uzņēmums tīšu kabeļa bojāšanu noliedza.
Dažas dienas vēlāk Zviedrijas prokuratūra kuģi atlaida. Izmeklētāji noskaidroja, ka tas vairāk nekā 24 stundas brauca ar nolaistu enkuru, aizķerot un pārraujot kabeli. Apkalpe neesot vainīga – enkurs nokritis pats, jo slēdzenes mehānismi bija sliktā tehniskā stāvoklī. Divi no trim mehānismiem jau ilgi nav strādājuši. Bet manuālo nolaišanas sviru iedarbinājis kuģī ietriecies vilnis.
Pēc nopratināšanām, aizturētā kuģa apsekošanas un nozieguma vietas apskates, mēs varam pārliecinoši teikt, ka tā nav sabotāža. Tajā pašā laikā varam noteikt, ka aizturētais kuģis izraisīja kabeļa pārrāvumu.
"OP: Šī nav pirmā reize, kad enkurs sabojā kabeli. Tagad tas notiek biežāk, kā mēs zinām, bet tas noticis daudz reižu arī pagātnē, tāpēc tas nav nekas jauns.
NP: Tad tas ir ierasts, ka kuģim enkurs vienkārši nokrīt?
OP: Es neteiktu, ka ierasts, bet negadījumi ir notikuši."
Zviedrijas prokuratūra turpina izmeklēt, vai nav saskatāmi citi likuma pārkāpumi. Uz "Nekā personīga" lūgumu komentēt, ko tieši skandināvi šobrīd pēta, atbildīgais prokurors Matu Jungvists neatsaucās.
Savu izmeklēšanu veic arī mūsu Valsts policija. Tur neizslēdz versiju, ka kabelis sabojāts tīšām, tāpēc izmeklēšana ierosināta – par mantas tīšu bojāšanu, par elektrokabeļa tīšu bojāšanu un par kaitniecību. Policija neatklāj, vai ir jau kāds aizdomās turamais.
"PB: Mēs esam izsūtījuši un saņēmuši gan tiesiskās palīdzības rīkojumus, gan arī Eiropas izmeklēšanas rīkojumus. Daudz kas ir saņemts, daudz kas nav saņemts, tai skaitā arī ar Zviedrijas iestādēm, sīkāk es nekomentēšu. […]
NP: Tad mūsu policiju neapmierina līdz galam Zviedrijas skaidrojums, kāpēc viņi nekvalificē?
PB: Es nekomentēšu, un es negribu lietot šos terminus – apmierina, neapmierina. Notiek pirmstiesas izmeklēšana, mēs izmantojam starptautiskās sadarbības instrumentus. Par kaut kādām kavēšanām vai kaut kādām citādām lietām, kas traucē mums izmeklēt – es neredzu tādas lietas."
LVRTC saskaitījis, ka kabeļa remonts izmaksājis gandrīz pusmiljonu eiro – par kabeļa labošanu, personālu un maksu par klientiem nenodrošinātajiem pakalpojumiem. Zaudējumus uzņēmums piedzīs no bulgāru firmas, kuras kuģis kabeli sabojāja.
"Šobrīd mēs esam uzrunājuši un aizsūtījuši pieteikumu. Gaidīsim uz reakcijām. Ja reakciju nebūs, tad rīkosimies tālāk atbilstoši mūsu izstrādātajam plānam, kā efektīvi un pilnā apjomā piedzīt šos zaudējumus. Šobrīd esam summu seguši no saviem līdzekļiem, tāda iespēja bija, protams, mērķis ir atgūt."
"Nekā personīga" vērsās pie "Navigation maritime bulgare" ar jautājumu, vai zaudējumus kompensēs, taču līdz piektdienas vakaram atbildi tā arī nesaņēma.
LVRTC Baltijas jūrā pieder tikai šis kabelis, taču Latviju ar kaimiņiem savieno vēl divi – ar Zviedriju un ar Lietuvu. Baltijas jūrā ierakti vairāk nekā 45 kabeļi, kas savā starpā savieno piejūras valstis.
Pusotra gada laikā Baltijas jūrā pārrauti vai bojāti vismaz 11 zemūdens kabeļi. Pieci incidenti vien reģistrēti kopš pagājušā gada novembra. Lai gan eksperti saka, ka kabeļu bojājumi nav neierasta parādība, incidentu biežums rada aizdomas par sabotāžu.
"Galvenā problēma ar šiem te gadījumiem ir tieši atribūcija jeb pareizāk, konkrēti pierādīt, ne tikai apsūdzēt, kurš to ir izdarījis, kāpēc to ir izdarījis un kā vārdā. […] Vienlaikus mēs varam raudzīties, kā interesēs vai kam ir izdevīgi, ka šādas darbības notiek, un Krievija šeit saprotams ir galvenais aizdomās turamais, jo tas atbilst Krievijas kopējai hibrīdkara tendencei pret Rietumu pasauli, kuras mērķis ir, izmantot ievainojamības, lai radītu haosu, testētu spējas, testētu arī gatavību tām pretoties."
Kopš pagājušā novembra reizi mēnesī Baltijas jūrā no ierindas iziet vismaz viens kabelis. 17. un 18. novembrī bojāti divi savienojumi – starp Somiju un Vāciju un starp Zviedriju un Lietuvu. Aizdomas par traucējumu izraisīšanu krīt uz Ķīnas kuģi Yi Peng 3. Ziemassvētkos problēmas konstatēja Igaunijas un Somijas Estlink 2 elektrības starpsavienojumā, pēc kā operatori ziņoja par traucējumiem vēl trīs kabeļos. Par šo savienojumu bojāšanu aizdomas krīt uz kuģi Eagle S, kurš tiek uzskatīts par daļu no Krievijas ēnu flotes.
26. janvārī pārrauts LVRTC kabelis un – 21. februārī arī netālu no Gotlandes krastiem bojājumi konstatēti savienojumā starp Somiju un Vāciju.
"Visos gadījumos izmeklēšana turpinās, bet ir pamatots iemesls satraukumam."
"Skaidrs, ka uz katru incidentu uzreiz nevar attiecināt automātiski apgalvojumu, ka tas ir Krievijas realizēts, bet mēs šeit redzam zināmā mērā arī tendenci. Ja notiek vienreiz, var teikt, ka tā ir zināmā mērā nejaušība, ja notiek divreiz, tad tā ir sakritība, ja notiek trīs reizes, tad tā ir vai tendence vai stratēģija."
Lai sargātu kabeļus un gāzes caurules Baltijas jūrā, NATO janvārī paziņoja par jaunu misiju – Baltijas sardze, kuras primārais mērķis ir palielināt NATO bruņoto spēku klātbūtni Baltijas jūrā.
"Tas kopējais vadmotīvs pašreizējos apstākļos no Krievijas puses tā ir kaitniecība, tā ir principā atriebība par Krievijai neizdevīgas politikas īstenošanu, un potenciāli nākotnē Krievija var arī mēģināt izmantot šo kā argumentu, lai mēģinātu kaut kā argumentēt par kādu sankciju vai ierobežojumu atcelšanu, sakot, ka mēs, respektīvi Krievija, būtu gatava atteikties no ēnu flotes izmantošanas, ja Krievijai atļautu izmantot legālus pārvadājumus, un tādā veidā visi būtu ieguvēji – tas faktiski kļūtu par tādu Krievijas šantāžas instrumentu."
Pēdējo mēnešu kabeļu bojāšanas incidentos ir saskatāmas līdzības – kuģis pametis Krievijas ostu un, visticamāk, garāku ceļu braucis ar nolaistu enkuru, velkot to pa jūras dibenu un aizķerot, un bojājot kādu no zemūdens kabeļiem. Izņēmums ir nesenākais gadījums, kur nav nosaukts neviens iespējamais bojātājs. Tomēr pierādīt ļaunprātīgu nodomu līdz šim vēl nav izdevies nevienā no gadījumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
