Saeimas vairākums noskaņots mainīt referendumu ierosināšanas kārtību, taču JV saskata draudus valsts drošībai

Latvijā nav izdevies sarīkot nevienu referendumu kopš 2012. gada, kad tautas nobalsošanas ceļā krievu valodu mēģināja ieviest kā otru valsts valodu. Absolūtais vairākums to noraidīja, bet Saeima nolēma ievērojami paaugstināt referendumu ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu. Sākotnēji bija jāsavāc desmit tūkstoši parakstu. Tagad slieksnis ir desmit procenti balsstiesīgo jeb aptuveni 150 000 vēlētāju.

Tagad Saeimas darba kārtībā nonākušas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piedāvātās izmaiņas. Tās paredz parakstus vākt divos posmos. Sākotnēji būtu jāsavāc pieci procenti parakstu no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušo skaita, kas atbilst 46 000. Ja tas izdodas, pēc tam, paredzot iespēju parakstīties arī elektroniski, joprojām būtu jāsavāc atlikusī parakstu daļa, lai kopumā būtu 150 000 parakstu.

"Drīzāk atvieglota kārtība. Bet nepadarīt to par tādu kārtību, kurā sākas tāda mikroreferendumu vētra," šo ieceri iepriekš raksturojis Rinkēvičs.

Prezidenta piedāvājumu kā līdzsvarotu vērtē Nacionālā apvienība (NA). "Faktiski šobrīd nav iespējams vispār sarīkot referendumu. Un tas ir trūkums demokrātijai. Kopš tiem laikiem, kad izmaiņas pēdējo reizi tika ieviestas, liek meklēt līdzsvaru. Man šķiet, ka šis prezidenta piedāvātais risinājums ir ļoti tuvu tam līdzsvaram," pauž NA Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.

Izmaiņas atbalsta arī pārējās opozīcijas partijas – "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei!" un Apvienotais saraksts.

"Ir ļoti daudz dažādas tēmas, kur šim referenduma slieksnim ir jābūt sasniedzamam. Šobrīd mēs redzam, tas objektīvi nav sasniedzams. Un līdz ar to nekāda sabiedrības līdzdalība faktiski nav iespējama. Ir uzlikta nepārvarama latiņa," norāda "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

Koalīcijas politiķu ieskatā, izmaiņas vēl būtu padziļināti jāizvērtē. Tomēr atbalstu jau tagad pauž Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie".

"No vienas puses, protams, mēs vēlamies radīt vairāk iespējas iedzīvotājiem iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Skaidrs, ka referendums ir viens no šādiem rīkiem. Otrs, vienmēr ir jāvērtē, protams, tie riski. Vai šis ir īstais laiks? Vai šis ir īstais instruments, lai veicinātu šāda veida iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā? Man ir tāda pārliecība, ka šie priekšlikumi no prezidenta tiks apstiprināti Saeimā," saka "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

"Iespējams, ka tur ir vieta diskusijai par to sliekšņu apmēru. Tieši, cik paraksti jāsavāc? Kādā kārtībā, cik posmos? Es domāju, ka tā būs dzīva diskusija, Skatīsimies, kāds būs gala rezultāts. Bet mēs esam gatavi pārmaiņām šajā likumā," teic ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

"Jaunā Vienotība" ir vienīgā partija, kas prezidenta ieceri šobrīd vēl nav gatava atbalstīt. Premjeres partijā ir bažas, ka izmaiņas var apdraudēt valsts drošību. Tāpēc pirms pieņemt lēmumu, "Jaunā Vienotība" vēlas uzklausīt konstitucionālo tiesību ekspertus un drošības dienestu pārstāvjus.

"Prezidenta doma, ka jāiesaista ir plašāka sabiedrība, ir cēla. Bet "Jaunā Vienotība" ir satraukusies par to, ka šādi grozījumi varētu pavērt ceļu pretvalstiskiem spēkiem iesniegt tādas iniciatīvas, kas varētu graut un destabilizēt valsts pamatus. Jo mēs zinām, ka diemžēl [ir] daudzi politiskie spēki, kas varētu izmantot šos referendumus, lai, pieņemsim, mainītu valodas likumu, pilsonības likumu," vērš uzmanību "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Ja Saeima atbalstīs jauno regulējumu, prezidents aicina to ieviest no 2027. gada, lai būtu pietiekami daudz laika sagatavoties izmaiņām.