Eksperte: Mēs pārbaudām, cik spējīgi politiķi ir mazināt birokrātiju

No vairāk nekā 200 priekšlikumiem, birokrātijas mazinātāji atlasījuši 21 ātrāk īstenojamo. Starp tiem ir ēku būvniecības uzraudzības mazināšana un bankas konta reģistrēšana norēķiniem ar valsti. Tagad grupa sagaida, ka politiķi līdz Jāņiem iniciatīvas īstenos.

Birokrātijas apkarošanai iesniegtos  priekšlikumus varētu sadalīt trīs grupās: sarežģītajos, kur nepieciešams likumdevēja lēmums, nedaudz vienkāršākajos, par ko varētu lemt ministru kabinets un pavisam vienkāršajos, kuriem nemaz nebija jānonāk darba grupā, jo iestādes, kas to iesniedz, situāciju var atrisināt pašas. Tāds ir VID priekšlikums turpināt izstrādāt mobilo aplikāciju attaisnoto dokumentu iesniegšanai; Zāļu valsts aģentūrā likvidēt no covid laikiem palikušu speciālu nodaļu; Vai izveidot zvanu centru nacionālajā veselības dienestā.  Satiksmes ministrija ierosina vienkāršot RailBaltica projekta rēķinu apmaksu, bet uzreiz piebilst, ka no aprīļa to tāpat darīs uzņēmums Eiropas dzelzceļa līnijas

Tomēr tik viegli ar birokrātijas apkarošanu neiet arī pašiem apkarotājiem, tāpēc priekšlikumus iekļaus rīcības plānā un iesniegs valdībai.

"Mēs neesam nekādu informāciju saņēmuši šodien, izņemot to, ka ir bijusi 200 priekšlikumu liela tā teikt zupa, kurai ir nosmelts no virspuses kaut kādi 20 priekšlikumi," norāda Saeimas deputāts Uģis Mitrevics (NA).

"Nu jā, noteikti, deputātiem nav vēl pietiekamas informācijas, kas notiek, tāpēc viņi bija gatavojušies, ka būs atnests jau gatavs materiāls un ka viņi varēs lemt par likumprojektu grozījumu virzīšanu jau tālāk, bet man tās piecas nedēļas beidzas nākam pirmdien," saka Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Ja valdība uzdos, tad CSDD pieļautu atsevišķos gadījumos formēt vadītāja apliecību attālināti,  ALTUM samazinātu prasītās informācijas apjomu, un Izgltības ministrija varētu atrast risinājumu, lai neprasītu skolās iesniegumus par pulciņiem un nometnēm.

Mēģinās risināt birokrātiju būvniecībā, piemēram, ir ideja mazināt ēku būvniecības uzraudzību, nosakot, ka būves līdz 25 kvadrātmetriem nav jāreģistrē kadastra sistēmā un zemesgrāmatā, savukārt līdz 60 kvadrātmetriem piemērot vienkāršotu kārtību.  Tas pilsētu centros radītu nekontrolētas apbūves risku, tāpēc pievienoja dažus izņēmumus.

"Mēs tagad pārbaudām, cik lielā mērā politiķi ir spējīgi paņemt šos diezgan viegli realizējamos priekšlikumus un parādīt, ka ātros tempos tiešām var aiziet līdz rezultātam. Bet vai tas ir sistēmisks rezultāts birokrātijas problēmu mazināšanai? Skaidrs, ka nē. Tāpēc mums ir daudz diskusiju, ko darīt tālāk un, manuprāt, nav arī vienprātības," skaidro Birokrātijas mazināšanas grupas dalībniece, Domnīcas Providus direktore Iveta Kažoka.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs skaidro, kāda ir tā grupas nākotne un vai strādās pie tā, lai neveidotos tāda birokrātija: "Dažos piemēros sanāca tā, ka ir dublējošas funkcijas vairākās iestādēs, tad te mēs nonāksim pie secinājuma, ka kāda iestāde ir jāreorganizē, jāpievieno otrai iestādei, vai varbūt pat tāda iestāde mums nav vajadzīga."

Valsts Kontrole grupā nepiedalās, lai saglabātu savu neitralitāti, bet iesūtīja 44 priekšlikumus no auditiem. Viņi uzsver, ka jau šobrīd likums liek valsts iestādēm pastāvīgi vērtēt un uzlabot savu darbu.

Tomēr Valsts Kontroles padomes locekle Inga Vilka atzīst, ka praksē tas nenotiek: "Drīzāk nē. Un te ir tāda absurda situācija, lai kaut kā iekustinātu, neskatoties uz to, ka tas ir plānošanas dokumentos, ka tas ir likumos, ka tas ir arī Valsts kontroles ieteikumos, ir vajadzīgs vēl speciāls Ministru prezidenta rīkojums, lai kaut kas notiktu. Te arī parādās tāds nihilisms pret to, par ko paši esam vienojušies, ka to darīsim."

Lai grupas priekšlikumus ieviestu, būs jāgroza vismaz 10 likumi un vēl aptuveni tik pat daudz ministru kabineta noteikumu. Tas, visticamāk, palielinās jau tā milzīgo tiesību aktu skaitu. Nekā Personīga apkopojums liecina, ka Latvijā spēkā ir 1735 likumi un vairāk nekā 4500 tūkstoši Ministru Kabineta noteikumu. Tas nozīmē, ka spēkā ir pāri 6000 normatīvo aktu. Ar grozījumiem skaits sasniedz gandrīz 20 tūkstošus.

Saeimas deputāts Māris Kučinskis (AS) atzīst, ka pats nezina, cik šādu MK noteiktu vispār valstī ir: "Ne mazākās nojausmas. Tas es domāju ne tikai man, bet pilnīgi nevienam attiecībā uz MK noteikumiem."

Arī Saeimas priekšsēdētāja (ZZS) Daiga Mieriņa skaitu nevar nosaukt: "Ja jūs domājat skaita ziņā, es nezinu. […] Tas, protams, būtu Valsts kancelejas primārais uzdevums pārskatīt šos likumus, kas ir tukši patiesībā, kur nav šī seguma un bez kuriem varētu iztikt."

Pat Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins saka, ka visus likumus nevar zināt: "Neviens jurists nezina visus tos likumus. […] Problēma varbūt ir tajā, ka mums ir daudz normatīvo aktu, bet mums vēl viena problēma ir priekšlikums mazināt mehāniski, samazināsim likumu skaitu par kaut kādiem procentiem, tas nav darbs, kas izdarāms mehāniski."

Siliņas izveidotā darba grupa nav pirmais mēģinājums apkarot birokrātiju. To solījuši teju visi iepriekšējo valdību vadītāji. Arī Einārs Repše no Jaunā Laika. 2003.gadā viņš izveidoja Nejēdzību novēršanas biroju. Tas strādāja tiešā ministra prezidenta pakļautībā. 2005.gada sākumā, gadu pēc Repšes valdības krišanas, Valsts Kanceleja biroju likvidēja, jo tas saņēma arvien mazāk sūdzību un kanceleja vairs neredzēja jēgu biroju trīs cilvēku sastāvā uzturēt.

"Ideja bija laba, bet viņa līdz galam nestrādāja, jo ir tāda parādība, ka gudrie cilvēki, kuriem būtu, ko teikt un kuri pamana tās nejēdzības, viņi kaut kā nemēdz sūdzēties, ļoti reti sūdzas. Savukārt, tie, kas ļoti grib sūdzēties, tie varbūt ne vienmēr sūdzas pamatoti," sacīja bijušais premjerministrs Einārs Repše.

Arī nākamie premjerministri runājuši par cīņu ar birokrātiju. 2014.gadā Vienotības politiķes Laimdota Straujumas valdībai parādījās konkrētāks plāns – viņa apņēmās sakārtot administratīvo sistēmu, lai panāktu, ka Latvija pakāpjas starptautisko novērtējumu Doing business un globālās konkurētspējas indeksā. To turpināja arī viņas pēctecis Māris Kučinskis no Zaļo un Zemnieku savienības. Uzņēmejdarbība  nedaudz uzlabojās. Doing business pēdējo reizi apkopots 2020.gadā, kur Latvijai ir 19. pozīcija, savukārt konkurētspējas indeksā pērn esam noslīdējuši līdz 45.vietai.

"Viss, ko es varu teikt, ka mēs nobremzējām štata vienību pieaugumu. […] Kas attiecas uz birokrātiju un papīru tādu apriti, nu tā grūti man pat kaut ko izdomāt, ar ko es varētu lepoties, ar šo te visu, tas ir Valsts kancelejas darbs, kur nācās toreiz arī mainīt vadītāju un jā, pierakstīsim, ka tā lieta acīmredzot nesanāca," saka Kučinskis.

Kopš 2011.gada valsts pārvaldē strādā ap 60 tūkstošiem. Eiropas statistikas pārvalde saskaitījusi, ka 20 gados Latvijā valsts un privātajā sektorā strādājošo proporcija nav būtiski mainījusies  – aptuveni piektdaļa no visiem nodarbinātajiem ir valsts iestādēs. Tas ir par dažiem procentiem vairāk nekā vidēji Eiropā, taču nedaudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Ierēdniecība reti kad būs gatava, pati brīvprātīgi mainīt savas procedūras un uzlaboties, ja uz to, pirmkārt, nav politiskais spiediens […] Tur nemitīgi jābūt kādam instrumentam, kas liek pārvaldei skatīties pašai uz sevi un šīs procedūras tā kā pilnveidot. Un pēc šī politiskā spiediena nekad nav bijis. Neviens premjers to nav uzskatījis par prioritāti," skaidro Birokrātijas mazināšanas grupas dalībniece, Domnīcas Providus direktore Iveta Kažoka.

Līdz pirmdienai birokrātijas mazinātāju grupa var sniegt priekšlikumus Valsts kancelejas apkopotajam plānam. Konkrētam plānam uz valdības galda jānonāk vēl pirms Lieldinām. Idejām klāt pielikts arī termiņš un dažām tas ir jau 30.maijs.