No logu mazgāšanas līdz cilvēku glābšanai panorāmas ratā. Ko spēj industriālie alpīnisti?

Novikontas jūras koledža specializējas apmācībās vēja enerģētikas jomā – darbam uz naftas platformām vai vēja ģeneratoriem, uz kuriem strādā industriālie alpīnisti. Taču industriālā alpīnista sertifikāts var noderēt arī daudzviet citur.

Koledžā var apgūt alpīnista prasmes no nulles, un galu galā iegūt starptautisku sertifikātu darbam augstumā ar virvēm iekārtā stāvoklī, kas pavērs darba iespējas jebkur pasaulē – gan konkrētā uzņēmumā, gan individuāli.

Kā stāsta industriālais alpīnists Dainis Haninens, apmācībās ir iekļauti glābšanas elementi, tiesa, bez nestuvēm, bet šie elementi ir, jo šādu alpīnistu darbs norisinās tādā augstumā, ka "mūs neviens cits bez mums pašiem nevarēs izglābt".

Lai iemaņas apgūtu, Novikontas jūras koledža sev ierīkojusi īpašas mācību telpas, kurās tiek simulētas dažnedažādas draudu situācijas. "Mums ir Baltijā labākais baseins, kur griežam helikopteru zem ūdens, mācam cilvēkus izdzīvot vētrā," stāsta Haninens. Proti, tas nav tikai par alpīnismu. "Tas ir visaptveroši – mācām, kā tikt ārā no degoša kuģa, no vēja turbīnas u. tml."

Haninens gan atzīmē, ka Latvijā vēl nav iespējams apmācīties tieši par industriālo alpīnistu-glābēju. Koledža gan patlaban mēģina virzīt, lai šāds sertifikāts pie mums būtu iegūstams. Uz jautājumu, kāpēc vēl tāda nav, alpīnists atmet frāzi: "Nav vajadzīgs." Bet vai tiešām mums tādu nevajag vai tikai domājam, ka mums nevajag?

"Domājam, ka nevajag. Ja pie mums grieztos ugunsdzēsēji, militārā policija, mēs varētu viņus apmācīt. Var būt situācijas, kur militāristi iekļūst un kur jāglābj savējais. Viņus tajā it kā apmāca, bet ne tik profesionāli, vairāk virspusēji," skaidro Haninens un piebilst, ka vispirms nepieciešams mainīt domāšanu, proti, no "mums tas nav aktuāli" uz "mums tas var noderēt".

Alpīnists arī min konkrētu piemēru, kur var rasties nepieciešamība pēc prasmēm alpīnista-glābēja iemaņām. Nupat, 17. aprīlī, Rīgā Uzvaras laukumā atklāts panorāmas rats – ja kaut kas ar to notiktu un būtu jāglābj cilvēki, tas prasītu milzu ugunsdzēsēju-glābēju resursus, tostarp laiku. Turpretim ar industriālā alpīnista iemaņām glābšanas darbi šādā situācijā būtu paveicami krietni vienkāršāk.

Haninens norāda, ka ar glābēja sertifikātu var arī doties palīgā uz citām valstīm, piemēram, Turcija sauca palīgā citu valstu alpīnistus pēc vērienīgās zemestrīces. Arī Latvijā ir bijuši gadījumi, kad ugunsdzēsēji-glābēji nemaz paši telpās iekšā neiet, bet talkā sauc Novikontas kolēģus, lai izraktu cilvēka līķi.

Gūst panākumus starptautiskās glābēju sacensībās

Kamēr Latvija vēl ir ceļā uz alpīnista-glābēja sertifikāta ieviešanu, Novikotnas jūras koledžai ir sava glābēju komanda (Novikontas energy Rescue team), kas apbraukā pasauli, piedaloties sacensībās, kur stājas pretim citu valstu ugunsdzēsējiem-glābējiem. Mājās alpīnisti pārrodas ar pirmajām un otrajām vietām.

Jau ziņots, ka 20. martā Rīgā norisinājās trešā Baltijas drošības konference. Tajā piedalījās arī Novikontas jūras koledžas industriālie alpīnisti un demonstrēja savas spējas, tostarp portālam "tv3.lv".

Viens no demonstrāciju elementiem bija nestuves – tajās var iegulties līdz diviem metriem garš cilvēks, bet svara ierobežojumu nav. Smagākais svars, kādu Haninenam kādreiz gadījies celt, bijis 180 kilogrami.

Pirms gulšanās nestuvēs, "tv3.lv" žurnāliste tiek ieģērbta sakabēs, kas līdzinās "meža kaķa" vai via ferratu ekipējumam. Tāpat tiek uzvilkta ķivere. Jau ieguļoties cilvēks tiek piefiksēts gan pie nestuvēm, gan ar drošības ierīci pie ceļamās plāksnes, lai, ja kaut kas notiek ar nestuvēm, cietušais paliktu karājamies gaisā.

Gan demonstrācijā, gan reālā situācijā alpīnists-glābējs vienmēr ir kopā ar cietušo, lai zinātu, kāds ir cilvēka stāvoklis. Haninens skaidro, ka šādā darbā jābūt ne tikai zināšanām par darbu augstumā, bet arī medicīniskajām prasmēm, kas ir nedaudz plašākas par vienkāršu pirmo palīdzību, un psiholoģiskajām iemaņām, lai cietušo spētu nomierināt.

Demonstrācijā augstums ir neliels, bet reālā darbā var sasniegt vairāku simtu metru augstumu. Haninens stāsta, ka šādā profesijā, visticamāk, nevarēs strādāt tie, kas baidās no augstuma, bet viņam pašam arī ir nelielas bailes.

Vēl viens industriālo alpīnistu darba instruments ir "mopēds" jeb iekārta, kas palīdz bez fiziskas piepūles tikt augšā un pēc tam arī lejā. Ar vienu rokas griezienu pa labi vai pa kreisi alpīnists attiecīgi arī ceļas augšup vai laižas lejā. Šādu iekārtu visbiežāk izmanto lielākos augstumos, piemēram, darbam ar vēja ģeneratoriem.

Bet, kā atzīmē Haninens, šāds "mopēds" lieti noderētu arī ugunsdzēsējiem vai militārajā darbā. Tas gan nav lēts – konkrētais modelis maksā ap 13 tūkstošiem eiro, bet tā baterija vēl – piecus tūkstošus eiro. Un ar vienu bateriju iespējams uzbraukt līdz apmēram 200 metru augstumam, ja cilvēka svars nav pārāk liels. Ja gribas tikt lejā, augšā būs jānomaina baterija. Vairāk par Novikontas koledžu un tās iespējām uzzini šeit.

Baltijas drošības konference vienuviet pulcēja nozares profesionāļus un uzņēmējus no visas pasaules, lai diskutētu par aktuālajiem izaicinājumiem un demonstrētu jaunākos tehnoloģiskos risinājumus. Ņemot vērā ģeopolitisko nestabilitāti, šā gada konferences tēma bija veltīta darbības nepārtrauktības saglabāšanai izaicinājumu gadsimtā.