Latvija turpina stiprināt Austrumu robežu; šā gada prioritāte – mīnu, sensoru un artilērijas iegāde
Krievija ar brutālo karu Ukrainā ir apliecinājusi, ka tā var uzbrukt saviem kaimiņiem, tāpēc mums ir jābūt gataviem un jāspēj sevi aizsargāt. Tā šodien Zilupē, iepazīstinot ar paveikto Latvijas robežas stiprināšanā, teica aizsardzības nozares vadība. Turpinās 400 kilometru garās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju apsekošana un šķēršļu izvietošana – šogad uzsvars tiks likts uz mīnu, sensoru un artilērijas sistēmu iegādi.
Aizsardzības līnijām nepieciešamo elementu iegādei pērn iztērēti 20 miljoni eiro, šogad plānots tērēt vēl 35 miljonus. Lai uzglabātu prettanku ežus un drakona zobus, pierobežas zonā izveidotas 26 pagaidu novietnes.
Drīzumā sāksies šķēršļu joslas izvietošana dabā – pierobežas joslā, bet tam nepieciešams pieņemt izmaiņas likumos, kas ļaus atsavināt zemi. Likums, kas ļaus to paveikt, šobrīd esot pēdējā saskaņošanas fāzē.
"Šis likums dos iespēju vienoties, un, ja mēs nevaram vienoties, tad būs iespēja uzlikt šo atsavināšanas procesu, bet arī, negaidot šo atsavināšanas procesu, jau uzlikt servitūtu uz to, ka šis sektors ir konkrēta zona, kur mēs gribam, vai nu izvietot šķēršļus vai tikai materiālus vai izbūvēt jau nocietināto uguns pozīciju, vai arī uzlikt ierobežojumu, veikt saimniecisko darbību – jo šobrīd ne visur mūsu interesēs ir mežu izciršana, jo tas ir dabīgs, dabas dots šķērslis. (Jaut.: Kā jūs redzat šeit pierobežas iedzīvotāju sadarbību ar bruņotajiem spēkiem?) Mūsu pieeja ir, ka, savus plānus taisot, mēs saprotam, ka mums jābūt elastīgiem, mēs negribam šeit iegūt naidniekus. Jāsaprot, ka mēs jau varam šos šķēršļus sakrāt novietnēs, bet tas prasa laiku viņu izvietošanai. Tās ir mūsu ietaupītās stundas, kas var būt ļoti kritiskas."
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) TV3 Ziņām pauda, ka papildu pretmobilitātes šķēršļu iegādei un sagatavošanai turpinās darbs pie citu ienaidnieka apturēšanai un aizkavēšanai nepieciešamo elementu sagatavošanas.
"Šajā gadā uzsvars ir ļoti skaidrs uz mīnām un sensoriem. Protams, ka mēs turpināsim iegādāties arī papildus nepieciešamos šķēršļus, jo skaidrs, ka mēs apzināmies, ka ir vēl nepieciešamības, rīkojamies arī ar to, kas ir saistīts ar infrastruktūru – gan ceļu pārrakšanu, gan grāvju veidošanu. Šajā gadā mēs plānojam parakstīt līgumu par riteņu artilērijas iegādi, kas piesedz robežu ne tikai mūsu pusē, bet arī pretinieka pusē no mūsu teritorijas jau ar jaudīgu ugunsspēju."
Runa ir gan par pretgaisa aizsardzības, gan arī artilērijas jaudas stiprināšanu. Daļa mīnu jau ir armijas bruņojumā, bet šogad tiks veiktas papildu iegādes. Savukārt, runājot par mīnām – mīnulauki miera apstākļos veidoti netiks! Mīnas un munīcija tiek izvietota armijas noliktavās, savukārt, rodoties pazīmēm par nepieciešamību aktīvāk rīkoties, mīnas tiks izvietotas nocietinātās novietnēs.
"Katra zona, ko mēs izvietojam, ir kā nāves kaste, nāves zona, ko sagatavojam pretinieka iznīcināšanai. Šobrīd mēs attīstām papildu artilērijas sistēmas gan, kas ir klasiskā artilērija 30-40 km attālumā, gan tālās darbības artilērija, kas ir HIMARS sistēmas, kuras jau tālāk iedarbosies uz pretinieku, kurš ir apturēts šķēršļu zonā – ideāls mērķis, kurš tur ir arī jāatstāj."
Aizsardzības ministrs arī piebilda, ka Latvijas ārējā robeža un aizsardzības spējas tiks stiprinātas arī pēc Baltijas aizsardzības līnijas izbūves pabeigšanas, kas plānota līdz 2029. gadam. Vienlaikus Krievijas karš Ukrainā apliecina, ka kara vešanas taktika mainās katru dienu un šobrīd frontē izšķirošu lomu spēle bezpilota lidaparāti.
"(Jaut.: Kad Krievija sāka izmantot šos dronus ar optisko kabeli – viens no risinājumiem, ko ukraiņi ļoti aktīvi izmanto – ir tīklu koridori, vai bruņoto spēku plānos ir izvietot kaut ko šādu šeit pierobežā?) Drons un pretdrons ir kā kaķis un pele, zaglis un seifs, tas attīstās katru dienu, un, turpinoties aktīvai karadarbībai Ukrainā, tas mainīsies. Šis ir kaut kas tāds, ko paši ukraiņi vēl nesen nezināja. Mēs to redzam un tāpat kā jūs sekojam līdzi, un noteikti, ka nav plānos. Vai tas būtu iespējams? Noteikti! Mūsu cilvēki mācās, brauc tur un mācās gan dronu tehnoloģijas, gan pretdronu. Vadu vadāmi droni ir atkal kaut kas jauns, kur jāmeklē risinājums – kinētiskie ieroči automātiski vadāmām sistēmām – četri šādi virzieni. Pirmais, ko mēs esam spēruši, ir daudzslāņu detektēšanas sistēmas – ka mēs redzam un saprotam, kas tas ir, un tad nākamais – kā ietekmēt."
Ministrs un bruņoto spēku komandieris vienlaikus uzsvēra, ka Latvijai šobrīd militāra apdraudējuma nav, bet Krievija ir parādījusi, kas tā ir par valsti, tāpēc mums jābūt gataviem aizsargāt mūsu cilvēkus un teritoriju no pirmā kvadrātcentimetra.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
