Igaunija pauž apņemšanos gar robežu ar Krieviju izbūvēt 600 bunkurus

Saskaņā ar Igaunijas aizsardzības ministrijas ziņām, šobrīd izanalizētas tās vietas dabā, kur betona bunkurus būvēt. Vasarā tiks sāktas sarunas ar privāto zemju īpašniekiem, kā arī izsludināts konkurss par būvniecību.

"Pirmkārt, nepieciešamības gadījumā tie mums ļaus ātrāk reaģēt un sākt valsts aizsardzību. Tāpat, tie var kalpot par patvērumu, ja nepieciešamas. Citiem vārdiem – tie uzlabos mūsu noturību un palielinās aizsardzības efektivitāti," stāsta  Aizsardzības spēku divīzijas štāba inženieru nodaļas vadītājs pulkvežleitnants Ainars Afanasjevs.

Kā norāda Afanasjevs veidojot šāda veida objektus, maksimāli daudz ir jāpaveic jau miera laikos.

Kopumā gar savas valsts robežu Igaunija plāno uzbūvēt aptuveni 600 bunkurus.

Šobrīd tiek testēti prototipi. Rezultātus gaidot arī Latvija, Lietuva un Somija, kam arī ir līdzīgi plāni. Tiesa pašu bunkuru izbūve nebūs centralizēta, bet kara valsts veiks individuāli.

Priekšroka izvietojumā tiks dota valsts zemēm. Taču, vietās, kur tas nav iespējams būs jāvienojas arī ar privātīpašniekiem.

"Īpašnieku izvēles būs atkarīgas no sarunu gaitas. Iespējas ir dažādas – varam noslēgt lietošanas līgumus vai arī apspriest zemes atsavināšanu. Tas būs atkarīgs no konkrētā zemes īpašnieka vēlmēm," skaidro Valsts aizsardzības infrastruktūras iepirkumu nodaļas vadītāja Kadi-Kai Kollo.

"Īpašniekam tas nozīmēs, ka viņa zemes gabalā aptuveni 50 kvadrātmetru platība uz laiku tiks izrakta, tajā tiks ieguldīta betona pagraba tipa neliela būve, kas pēc tam tiks pārklāta ar augsni, atstājot nelielu uzkalniņu," stāsta Afanasjevs.

Tiek lēsts, ka aizsardzības zonas izmaksas Igaunijā varētu sasniegt aptuveni 60 miljonu eiro apmērā. Daļu no izmaksām varētu segt no Eiropas Savienības budžeta, jo Baltijas valstis šo iesniegušas kā kopprojektu.