Simbolisks žests – arodbiedrības ar rožu stādīšanu ieskandina Darba svētkus

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā ziedu stādīšanai nav izvēlēta nejauši – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība kopā ar biedriem šeit pirmo reizi iestādīja rozes pirms astoņiem gadiem.

"Nepietiek ērkšķos vien grābt, vajag i’ rozi gūt, bet jaunība traka, to nevajag glābt, tai pietiek jau ērkšķos vien grābt."

Tā kādreiz rakstīja Aspazija. Un arī šodien šajos vārdos ieklausījās tie, kuri turpina sargāt darbinieku tiesības un rūpēties par darba vidi Latvijā.

"Tendences, protams, nedaudz mainās, ņemot vērā kopējo ģeopolitisko situāciju. Tas, ko mēs varam novērot, tomēr stiprinās savstarpējā solidaritāte, varbūt kādos jautājumos cilvēki kļūst piekāpīgāki, pacietīgāki. Droši vien tāpēc, ka kaimiņos mēs zinām, ka ir cilvēki, kuriem tā ikdiena nav zem drošām debesīm, tas zināmā mērā ietekmē to mūsu kopējo noskaņojumu," saka LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Lai gan arī šodien prioritāšu augšgalā joprojām ir darba drošība, stabilitāte un cilvēcība profesionālajās attiecībās, mainās arodbiedrību darba kārtība. Ja agrāk priekšplānā bija tiesību aizstāvēšana, šodien arvien biežāk tiek risināti jautājumi par darba vides kvalitāti, ētiku un emocionālo labklājību.

"Mēs vēlamies kopā ar darba devējiem strādāt tādā virzienā, kad ieguvēji ir abas puses. Kā Rainis savulaik teica, ka gan darbiniekiem, gan arī pilsoniskām aprindām – te viņš domāja darba devējam – ir jābūt ieguvējiem no kopējās sadarbības. Rozes – tas ir gan skaistums, gan spēks, gan arī, ja vajag, asums. Tādām ir jābūt arī arodbiedrībām – tad, kad viņām dara pāri, kad darbiniekiem dara pāri – viņām ir jāgriežas ar savu dzeloni pret to, kas mēģina to darīt," pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Lai gan arodbiedrību mērķi ir pielāgojušies mūsdienu izaicinājumiem, vērtības, kas iedvesmojušas tās pat pirms simts gadiem, joprojām ir aktuālas.

"Arodbiedrību valde 1920. gados nolēma, ka jābūt goda biedriem un labāku goda biedru par Raini un Aspaziju, kā saka, nebija tajā brīdī Latvijā. Arodbiedrību loma nav mainījusies, vienīgais nu ne sliktums, bet tāds fakts – jaunatnei pašlaik ir citas prioritātes, un, ja agrāk jaunatne biežāk nāca uz arodbiedrību, tad tagad vairāk viņi atrod citu variantu, kur aiziet," teic Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrejs Jirgensons.

Abu dižgaru, Raiņa un Aspazijas, ideāli par brīvību, taisnīgumu un darba godu nu sakņojas viņu vasarnīcas dārzā iestādītajās rozēs.