Salaspils teritorija novadu reformas laikā palika nemainīga – tie ir 127 kvadrātkilometru, kas nozīmē, ka Salaspils pēc izmēra ir mazākā pašvaldība Latvijā, taču iedzīvotāju skaits tur gana liels – teju 24 tūkstoši. Pašvaldības budžets šogad ir vairāk nekā 46 miljoni eiro. Un Salaspils ir gana turīga, lai atbalstītu citas pašvaldības – finanšu izlīdzināšanas fondā šogad tā iemaksājusi nepilnu pusotru miljonu eiro.
Salaspils ir kontrastu pilsēta — padomju laiku blokmājām blakus sacelti moderni privātmāju rajoni, tepat arī Daugava, Rīgas HES un gana plaša lauku teritorija. Tikpat kontrastains tur arī iedzīvotāju sastāvs. Daudzi uzrunātie, pieminot pašvaldību vēlēšanas, komentāru atsaka, sakot, ka ir nepilsoņi. Tas gan nav pārsteigums, vēsturiski liela daļa salaspiliešu ir krievvalodīgie, taču no vietējiem izskan, ka novads kļūst arvien latviskāks un arī vide apkārt patīkamāka.
"Ir patīkami dzīvot Salaspilī. Tuvu Rīgai, laba infrastruktūra. Sporta nams ļoti foršs, baseins, skolas jaunas, bērnudārzs jauns. Ir labi, ļoti labi," saka Svetlana.
Pērn atklātais bērnudārzs ir ilgi gaidīts notikums. Tas ļāvis atrisināt ilgstošo dārziņu rindu problēmu, jo Salaspils, līdzīgi kā citas Pierīgas pašvaldībās, par iedzīvotāju skaita kritumu sūdzēties nevar. Lai gan arī tur dzimstības rādītāji samazinās, ģimenes turpina uz novadu pārcelties, tādēļ, lai gan vairs ne tik strauja, tomēr aizvien novērojama pozitīva iedzīvotāju skaita dinamika.
Viens no Salaspils veiksmes stāstiem, protams, ir Rīgas tuvums un ērtā sasniedzamība. Lai ar ko brauktu, privāto automašīnu, autobusu vai vilcienu, Rīgas centrā var nokļūt 30 minūšu laikā. Tādēļ likumsakarīgi – daudzu salaspiliešu dzīve ir cieši saistīta ar galvaspilsētu.
Dzīvot Salaspilī, bet strādāt vai mācīties Rīgā, ir daudzu salaspiliešu ikdiena.
"Jā, es, piemēram, mācos Rīgā, strādāju Rīgā. Ir tā, ka dzīvot es tur negribu, bet kas tad te – 20 minūtes un aizbraukt uz darbu vai skolu, mani tas apmierina," saka Daniels.
Rīgas tuvums nodrošinājis to, ka Salaspilī ir viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem valstī – te bez darba ir mazāk nekā 3% iedzīvotāju. Turklāt ērtā satiksme nozīmē, ka cilvēki dodas strādāt arī uz Salaspili.
"Jā, dzīvoju Rīgā un strādāju Salaspilī. [Tv3 Ziņas: Lielākai daļai ir pretēji laikam?] Jā, daudzi izvēlas strādāt Rīgā, bet man nepatīk tā burzma, liekas, ka Pierīga ir tāda mīļāka vietiņa nekā centrs," saka Enija.
Lai gan nereti Salaspili sauc par Rīgas guļamrajonu, te gana daudz ražotņu un attīstīta uzņēmējdarbība. Viens no novada uzņēmējiem ir Normunds Guļajevskis – viņš jau vairāk nekā 20 gadu Salaspils pievārtē vada uzņēmumu, kurā, kā pats saka, no koka var izgatavot pilnīgi visu: "Nu, es teiktu tā, ja kāds kaut ko nemāk vai negrib, tad mēs to varam izdarīt."
Uzņēmums šobrīd koncentrējās uz sarežģītu koka karkasu ēku būvniecību un lielāko daļu produktu eksportē. Pats Normunds nav no Salaspils. Uzņēmums gan atvērts te vairāku iemeslu dēļ: "Viegla piekļuve no visām Latvijas pusēm, cilvēkresurss, kas ir galvenais manā skatījumā."
Esot arī biedrības "Uzņēmēji Salaspilij" valdes loceklis, Normunds vērtē, ka pašvaldība gan uzņēmējdarbības attīstībā varētu iesaistīties vairāk – šobrīd lielākais fokuss tiek likts uz iedzīvotājiem, kas gan ir likumsakarīgi – arī vietvaru budžetus visvairāk pilda iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis.
"Nav jau nekādā baigā sāpe, bet ir kaut kādas lietas, kas nav izdarītas, elementāras lietas. Piemēram, ceļi dažiem uzņēmumiem, kas ir gana veiksmīgi, nav pievedceļi sataisīti un sakāroti, kas ir pašvaldības jautājums. Un tādu sīku jautājumu jau ir diezgan daudz. Ja uzņēmējs kaut ko grib, tad iet un lūdzās uz celīšiem, lai kaut kas notiktu. Tas ir smagi un nav pareizi, manuprāt," saka Normunds.
Salaspils novada lielākais ciems ir Saulkalne. Tas izveidojies padomju gados kā vieta, kur dzīvot blakus esošo ražotņu darbiniekiem. Atšķirībā no Salaspils Saulkalnē dienas vidū gaužām kluss, un vietējā iedzīvotāja Lidija ir pavisam kritiska. Saka – Saulkalne ir aizmirsta vieta: "Pamesti mēs esam. Mums iekārtoja pludmali, tagad viss aizaudzis ar zāli. Autobuss brauc reti. Veikalu nav – tur viens daudzstāvu mājā, un viss. Uz aptieku ir jābrauc uz Salaspili. Tas skvēriņš gan labs. Tur bērni spēlējas, mammas var piesēst ar bērniem. Bet nav jau bērnu, mēs esam galīgi aizmirsti."
Tam gan nepiekrīt cita vietējā – Lilija. Viņa gan arī vērš uzmanību satiksmes problēmai: "Ja būtu tā satiksme labāka, jo es nevaru iekāpt vilcienā, man ir grūti. Bet tā ir jauki, skaista daba pie mums ir, un dara visu iespējamo, lai būtu pie mums skaisti. Varētu būt kāds soliņš vēl klāt. Jo cilvēki pie mums jau lielākoties ir veci. Lai varētu apsēsties un skatīties uz to skaisto Daugavu."
Arī Salaspils iedzīvotāji pauž, nav tā, ka pašvaldība visu būtu izdarījusi. Gadiem ilga problēma – vienīgā dzelzceļa pārbrauktuve, kas biežās vilcienu kustības dēļ regulāri slēgta un veido sastrēgumus. Turklāt pērn uz pārbrauktuves tika notriekta arī kāda pusaudze. Jau gadiem tiek solīts tunelis zem dzelzceļa, taču ideja šķiet tagad apstājusies. Tāpat vietējiem gribētos, lai biežāk labo ceļus, īpaši ārpus centra, labāku apgaismojumu ielās, arī vairāk veloceliņu.
"Veloinfrastruktūra ļoti slikta. Nezini, kā izbraukt, desmit reizes jākāpj nost no velosipēda, faktiski viens veloceliņš ir," saka Jāzeps.
Tikmēr jaunieši saka – pašvaldībā trūkst izklaides iespēju. Ja gribi kaut ko darīt, jau atkal jābrauc uz Rīgu.
"Es neteiktu, ka ir baigi daudz. Kaut kādi pilsētas svētki vai drošības pasākumi, kas notiek. Bet baigi nevaru iedomāties, kas būtu tāda izklaide. Varētu tieši jauniešiem kaut ko izdomāt. Protams, ir jauniešu centrs, bet man nav laika tajā tik daudz piedalīties, bet varētu kaut ko tādu izdomāt, kaut kādas aktivitātes," saka Anete.
Salaspils novada pašvaldību jau 16 gadu vada viena un tā pati partija. Šajās vēlēšanās par 15 vietām domē sacentīsies septiņi politiskie spēki.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
