Aizsardzības ministrija iecerējusi veidot jaunu struktūru – Zemessardzes atbalstītājus. Tie ir cilvēki, kuri veselības, aizņemtības vai citu iemeslu dēļ nevar pievienoties Zemessardzes aktivitātēm pilnībā, bet piekrīt iekļauties šajā militārajā sistēmā nepieciešamības gadījumā.
Zemessardzes atbalstītājiem nebūs jādod karavīra zvērests, netiks izsniegta forma, dienesta ieroči vai maksāta atlīdzība. Nepieciešamais ekipējums tiks izsniegts tikai uz mācību laiku. Zemessardzes atbalstītāju starpā tiks prasīta arī pašorganizēšanās – vienību vadītāju izraudzīšanās starp saviem biedriem, kam būs jāiesaistās mācību plānošanā un īstenošanā, kā arī citu atbalstītāju informēšanā un apziņošanā.
"Ir runa par fiziskām personām, kas varētu būt atbalstītāji mūsu sistēmā. Mēs būsim viņus apzinājuši, veikuši minimālu militāro apmācību, organizējuši strukturāli pie apakšvienībām. (..) Kara gadījumā, iespējams, mobilizācijas uzdevumos, pārapgādes uzdevumos, koordinācijas uzdevumos. Tas loks var paplašināties, redzot, cik liela būs atsaucība," saka NBS komandieris Kaspars Pudāns.
Otrs jaunums ‒ IT speciālistiem, medicīniskā nodrošinājuma speciālistiem, auto mehāniķiem un citu profesiju pārstāvjiem tiks piedāvāts īpašo specialitāšu modelis. Īpaši aicināti kiberdrošības speciālisti, radiosakaru speciālisti un radioamatieri.
Šī kategorija apgūs saīsināto Zemessardzes pamatapmācības programmu, kas ilgs sešas dienas standarta 21 dienu vietā. Kandidāti spēju fiziski izpildīt dienesta pienākumus apliecinās ar parakstu. Atbalstītāju atlases process sāksies tad, kad būs sakārtota likumdošana, nosakot atbalstītāju uzdevumus, uzņemšanas nosacījumus, izslēgšanas nosacījumus, tiesības, pienākumus, iespējamās sociālās garantijas.
Tomēr valsts aizsardzības spēku stiprināšanai nepietiek tikai ar papildu cilvēku iesaisti, nepieciešamas modernas kaujas un izlūkošanas iekārtas, uzsver NBS komandieris. Latvijas armijas ambīcijas ir izveidot tik spēcīgu aizsardzības "dūri", kas varētu cīnīties ar pretinieka spēkiem pat ārpus Latvijas robežām, lai nepieļautu, ka pretinieks ienāk Latvijas teritorijā.
"Mūsu iedarbības spējas dziļumā, pāri mūsu robežām, lai uz pretinieku varētu iedarboties ar artilēriju, tālās distances artilēriju, dronu sistēmām. Kur nepieciešama arī atbilstošas izlūkošanas sistēmas, kas var mērķus identificēt, atpazīt, novadīt un novērtēt, kas ar viņiem noticis. Munīcija un pašas sistēmas," norāda Pudāns.
Latvijas bruņoto spēku rīcībā ir tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas RBS, kuras izmanto svarīgu objektu un gaisa telpas uzraudzībai, taču nopietnai aizsardzībai vajag krietni jaudīgākus rīkus. Latvija savas tālās darbības pretgaisa sistēmas vēl tikai gaida – mums pirmos piegādās IRIS-T sistēmas, kas vislabāk noder objektu aizsardzībai pret dronu un raķešu uzbrukumiem, 40 kilometru darbības rādiusā.
"Ar nākamo gadu pirmās pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T komponentes sāks ienākt Latvijā. Tikko parakstījām vienošanos 200 miljonu eiro vērtībā ar SAAB, modernizējot RBS sistēmas, radaru, novērošanas sistēmas," saka aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka vēlas, lai arī Latvijā attīstās uzņēmumi, kas spēj ražot kvalitatīvas pretgaisa sistēmas, lai nākotnē varētu pirkt šeit uz vietas ražotu preci. Tiesa gan, militārās industrijas attīstība līdz tik nopietnam līmenim ir ļoti laikietilpīgs process, bet pašmāju militārā nozare ir ļoti ambiciozi noskaņota, uzsver ministrs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
