Slimība, par kuru sadzīviski nerunājam. Onkoloģija Latvijā joprojām stigmatizēta, secina RSU pētnieki
Ir liela atšķirība starp to, kā Latvijas iedzīvotāji par onkoloģiskām saslimšanām runā "virtuves sarunās" un kā par šo saslimšanu spriežam publiski, tostarp digitālajā telpā. Pie šāda secinājuma nonākuši Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki Mārtiņš Daugulis un Renāte Grudule, kuri trešdien, 7. maijā, viesojās TV3 raidījumā "900 sekundes".
Ik gadu Latvijā tiek atklāti aptuveni 10 000 jaunu onkoloģisko slimību gadījumu, skaits turpina pieaugt. Tāpēc svarīgi pētīt, kā sabiedrība uztver onkoloģijas jautājumu.
Onkoloģija sabiedrībā aizvien ir visai stigmatizēta, norāda RSU pētījumu datu analītiķe Renāte Grudule. Digitālajā vidē var vērot, kā veidojas sabiedriskā doma. Kādi akcenti tiek likti, vai runā tikai par ārstēšanas procesu, vai sarunas arī skar citas jomas, kuras šī slimība ietekmē.
"Onkoloģija cieši saistīta ar naudas un finansējuma jautājumiem – vai cilvēks varēs atļauties ārstēšanos, kam par to būs jāmaksā? Šeit parādās arī nevienlīdzības aspekts. Mēs par onkoloģijas finansējumu mēdzam runāt kampaņveidīgi – īpaši budžeta pieņemšanas laikā vai līdzekļu vākšanas brīžos. Rodas sajūta, ka nav reāla progresa finansēšanas jautājuma risināšanā. Katru gadu kā no jauna atgriežamies pie šīs "brūces", jautājot – vai onkoloģijai pietiks naudas?"
Lielu daļu informācijas digitālajā telpā, kā izpētījuši pētnieki, rada nevis medicīnas profesionāļi, bet pacienti un viņu ģimenes. "Komentāros bieži redzamas personiskas atklāsmes, skumjas un diemžēl arī mēģinājumi manipulēt – piemēram, viltus ziedojumu lūgumi, izmantojot cilvēku empātiju. Tēma tiek izmantota arī krāpniecības nolūkos," novērojusi pētījuma autore Grudule.
"Sabiedrībā joprojām pastāv aizspriedumi – daudzi slēpj savu diagnozi, jo par šo tēmu "nav pieņemts" runāt. Tā joprojām ir sarežģīta un sensitīva.
Ir jāsaprot, ka par onkoloģiju var runāt citādāk – mazāk stigmatizējoši, vairāk atklāti. Ārzemēs šī tēma jau tiek apspriesta sadzīviskā līmenī – runājot gan par ārstēšanu, gan par dzīves kvalitāti, ģimenes jautājumiem, kā arī par modi onkoloģijā. Sabiedrībai jāspēj drosmīgāk un cilvēcīgāk apspriest šo tēmu."
Savukārt pētījuma autors Daugulis norāda, ka par vēzi Latvijā runā polarizēti. Vai nu par kaut ko tādu, kas pilnībā uzveikts, vai par ko tādu, par ko jāpaklusē. "Pētījumā secinājām, ka sabiedrības naratīvos vēzis bieži tiek attēlots kā "varoņa ceļš", kurā cilvēks iet cauri ciešanām un galu galā vai nu uzvar, vai zaudē. Šī perspektīva liek pacientiem justies spiestiem būt vai nu varoņiem, vai traģēdijām," tā vērtē Daugulis. "Vēzis nav viena slimība – tas ir ļoti dažāds, un daudzas formas ir ārstējamas. Tas būtu jānormalizē kā ikdienas veselības sastāvdaļa, nevis kā izņēmuma stāvoklis."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
