Nepatīkami pārsteidzošā inflācija un ceļš uz nekurieni – "Piķis un ģēvelis!" ciemos Līva Zorgenfreija

Sarunā arī salīdzināta Baltijas valstu ekonomikas attīstība, satraukums par situāciju budžetā, plāni vēl vairāk aizņemties, lai finansētu aizsardzību, kā arī nepatīkami pārsteidzošie inflācijas rādītāji.

Nedēļas notikumu apskats

Uzvarētāji

• Bijušais ministrs un bijušais Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs, kurš pāris mēnešus pēc Saeimas mandāta zaudēšanas ticis pie jauna darba. Savu partijas biedru par padomnieku finanšu jautājumos izraudzījusies izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Reira mēnešalga ir 3750 eiro, arī 30% piemaksa par darba intensitāti. Tātad no pirmās dienas ar milzu vilkmi, ar 130% atdevi. Par šādu darba sparu un kultūru pat Andris Bite būtu lepns!
• Vācija un līdz ar to arī visa Eiropa. Vācieši oficiāli tikuši pie jauna kanclera – konservatīvo Frīdriha Merca. Bez politiskām peripetijām neiztika un negaidīti bija nepieciešami divi balsojumi, tomēr ar Dievu un delīriju uz pusēm galā tikts. Tās ir labas ziņas dažādos aspektos. Pirmkārt, iekšpolitiski satricinājumi nomocītajai, bet tik un tā Eiropas galvenajai ekonomikai noteikti par labu nenāk. Otrkārt, jaunajai koalīcijai vērienīgi investīciju plāni tautsaimniecības iekustināšanai. Tur vajadzīgas fundamentālās pārmaiņas, kopš sabrucis uz krievu lēto gāzi un globalizēto pasauli balstītais industriālais modelis. Treškārt, sagaidāms, ka Vācija varētu palielināt atbalstu Ukrainai.
• Eiropas Komisija, kas sola pusmiljarda eiro finansējumu zinātnieku piesaistei. Dažādi naudiski un cita veida labumi, lai kārdinātu pētniekus pārcelties uz Veco kontinentu. No Briseles regulāri izskan patosa pilni paziņojumi par lielu, khe khem, piķi dažādām jomām, bet te ir viena būtiska nianse. Šis pavēstīts laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps nostājies uz kara takas ar Amerikas akadēmisko eliti. Šis jau kaut kas ir, un tāda nedaudz biznesa haizivs attieksme globālajā arēnā no Briseles varētu būt tieši laikā. Visādā tehnoloģiskā attīstībā pārāk ilgi ļerpetots nopakaļ ASV un Ķīnai.
• Pasaules finanšu tirgi, tikai citādā izpratnē, kā pēdējā laikā esam pieraduši. Stāsts par to, ka leģendārais ASV investors un filantrops, par Omahas orākulu dēvētais Vorens Bafets paziņojis, ka gada beigās noliks savas aptuveni triljonu dolāru vērtās holdkompānijas "Berkshire Hathaway" vadības grožus. 94 gadus amerikānis, kurš ir viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, kompānijā saglabāšot padomdevēja funkcijas, bet pašus lēmumus atstāšot citu ziņā. Cik Bafets, tā teikt, galīgi dodas pensijā vēl ir atvērts jautājums, bet skaidrs, ka vismaz viņš aiziet kā uzvarētājs. Citi gan zaudē.

Zaudētāji

• Mūsu spēja nedzīvot pāri saviem līdzekļiem. Tā sauktā fiskālā disciplīna pieklibo. Latvija kopā ar citām valstīm iestājusies rindiņā Briseles koridoros, lai ļautu mums izņēmuma kārtā dzīvot ar lielāku budžeta deficītu un par attiecīgo, uzsveru, aizņemto naudu stiprinātu aizsardzības spējas. Protams, visi parakstās zem tā, ka jāstiprina drošība, bet mēs jau gadā maksājam pusmiljardu eiro procentmaksājumos par valsts aizņēmumu. Summa pieaugusi par gandrīz 150 miljonu gada laikā, ko tātad nevaram novirzīt skolotājiem, mediķiem vai tai pašai aizsardzībai. Procentmaksājumi augs arī nākamgad, uzņēmēju organizācijas nu jau kā vecs patafons vaid par izdevumu samazināšanu valsts sektorā, tur sakās par to runājam un domājam, tajā pašā laikā politiķi plāno vēl vairāk aizņemties.
• Tas, kā mēs runājam par ekonomiku un finansēm. Šonedēļ daudz runājām par to. Bija televīzijas diskusijas, bija ekonomiskās debates Saeimā, bet dažkārt tas izklausījās tā, ka mūsu tautsaimniecības mēroga dubultas veiktspējas alkas konverģē mērķvirzes vektorā negatīvas izaugsmes makrogriezuma gultnē ārējā ietekmē. Jeb ekonomika neaug, un iecere to dubultot buksē. Un traucē arī jukas pasaulē. Kaut nedaudz pamēģinām jēdzīgāk šis lietas skaidrot.

Kas zina, kās tas beigās beigsies

• Laikam jāiedod kaut kāds neliels atjauninājums par to, kas notiek starptautiskajos tirdzniecības karos. Nedēļas sākumā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par 100% tarifiem visām ārvalstīs ražotājām filām, un visi sāka kasīt pakausi, cenšoties saprast, ko tas īsti nozīmē un kā tas vispār strādās. Visa šī tarifu jezga, atgādināšu, ir saistīta ar Trampa daudz piesaukto negodīgo tirdzniecības deficītu, kas Amerikai ir ar citām valstīm, un šonedēļ saņēmām datus, ka ASV tirdzniecībā ar pārējo pasauli martā bijis rekordliels deficīts. Tas tāpēc, ka visi steidza visu importēt vēl pirms stājas spēkā tarifi, un milzu uzkrājumi mēdz radīt vēl jaunas problēmas problēmas ekonomikai, izsitot to no līdzsvara. Bažas par notiekošo un ietekmi uz inflāciju arī ASV centrālajai bankai. Federālā rezervju sistēma šonedēļ nolēma nemainīt savas procentlikmes. Tikmēr Eiropas Savienība draudējusi noteikt plašus muitas tarifus ASV, tai skaitā automobiļiem, lidmašīnām, arī simboliski svarīgajam viskijam, ja sarunas ar amerikāņiem nebūs veiksmīgas. Tur viss joprojām ar risku aiziet tarifu spirālē, savukārt kaut kādu vienošanos izziņojuši ASV un Apvienotā Karaliste. Par tās saturu zināms maz. No atsevišķiem paziņojumiem saprotams, ka britiem tiks piemēroti zemāki tarifi vai pat atsevišķām grupām atcelti vispār, tai skaitā svarīgajai autobūves nozarei būs sava kvota, vienlaikus Apvienotā Karaliste mazinās šķēršļus ASV preču importam, jo sevišķi lauksaimniecības produktiem. Šeit vēl jāpagaida, lai saprastu, kas ir kas. Cik tā tiešām ir laba vienošanās, cik tā ir uzsišana sev pa plecu pēc tam, kad varonīgi nokāpts no koka, kura pats uzlīdi. Skatīsimies.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!