Finanšu Ministrija vērtējusi iespēju TET un LMT akciju darījumā iesaistīt Latvenergo
Telekomunikāciju uzņēmumi LMT un TET šajos hibrīdkara apstākļos ir svarīgi gan mūsu tautsaimniecībai, gan arī drošībai. TET pārrauga galvenos optisko sakaru tīklus, būvē datu centrus, bet LMT aktīvi startē militarās ražošanas virzienā. Vai un kā Latvija varētu tikt vaļā no skandināvu akcionāriem, kas līdz šim bremzējuši kompāniju attīstību, valdībā nav skaidrs joprojām. Šie jautājumi skatīti slepenajās Ministru kabinetu sēdēs, un plašāks skaidrojums no sarunu vedējiem Ekonomikas ministrijas joprojām izpalicis.
Ekonomikas ministrijas veidotā darba grupa un arī valdība jau labu laiku lemj, ko darīt ar LMT un TET akcijām. "Nekā personīgi" zināms, ka šajā darījumā sava loma varētu būt arī uzņēmumam LATVENERGO.
Sarunas ar TELIA sākās pagājušajā gadā, kad abus kompānijas pārstāvjus "Nekā personīga" pamanīja pie Ekonomikas ministrijas.
Visu šo laiku sarunas raisījušas ievērojamu spriedzi, jo iznākums varētu mainīt Latvijas telekomunikāciju sektoru. Konsultācijās nav iesaistītas LMT un TET, bet publiski katra cenšas pierādīt, ka tieši tā būtu galvenā, zem kuras jāveic abu uzņēmumu apvienošana. LMT uzsver savu iesaisti inovācijās un militārajā rūpniecībā. TET stāsta par sevi kā sistēmas mugurkaulu.
Šonedēļ publicētie finanšu dati liecina, ka TET koncerns, kurā ietilpst arī būvkompānija "Citrus Solutions", strādājis ar peļņu un tā apgrozījums kāpis. Bet tieši telekomunikāciju daļā TET rādītāji gājuši uz leju (apgrozījums -1% / peļņa -35,3%).
Pēdējo reizi valdība aiz slēgtām durvīm ar Ekonomikas ministrijas darba grupu un nolīgtajiem konsultantiem satikās 20. aprīlī. Gan pirms, gan pēc pārrunām par to gaitu neviens atklāti nerunāja.
NP: Labdien! Ja jums būtu jānoraksturo – kādā stadijā atrodas sarunas ar TELIA?
VL: Es diemžēl nevarēšu komentēt.
AZ: Ministram prasiet.
NP: Ministram? Bet, jums būtu jānoraksturo – kādā stadijā atrodas sarunas?
AZ: Nevaru komentēt.
Valdības darba kārtībā TET un LMT akciju darījuma jautājums bija nosaukts ļoti vispārīgi, un nezinātājam nebija pat nojaušams, par ko ministri lems.
NP: Dzirdēts, ka Siliņas kundze arī tikusies ar TELIA pārstāvjiem. Kā šīs sarunas ir notikušas?
VV: Nu, par to mēs informēsim valdības locekļus. Es pats arī šajās sarunās esmu piedalījies. Šobrīd būtu jāpagaida valdības sēde, lai komentētu, kādi ir nākamie soļi.
Aprīlī valdība lēmumu nepieņēma un jautājuma skatīšanu atlika. Tikmēr kuluāros izskan arī versijas, ka akcijas varētu nopirkt kāda no valsts kapitālsabiedrībām.
NP: Iespējamība, ka tiktu iesaistīts, piemēram, Latvijas valsts meži vai šāda līmeņa uzņēmumi šajā iespējamā dalībā, tas ir viens no scenārijiem?
VV: Mēs dažādus variantus izskatām.
NP: Vai šāds tur varētu būt?
VV: Tad mēs sāksim – šāds ir vai šāds nav, ja. Jūsu minētais nav. Bet, jūs turpināsit, mēs varam viskaut kur nonākt.
Mums zināms, ka Finanšu ministrijai aprīļa beigās bija uzdots diezgan īsā laikā izvērtēt ietekmi uz budžetu, ja darījumā piedalītos "Latvenergo". 20. aprīlī uz slepeno valdības sēdi bija ieradies arī šī uzņēmuma Valdes priekšsēdētājs.
NP: Kādā stadijā šobrīd atrodas jautājums par iespējamu Latvenergo iesaisti LMT un TET akciju darījumā.
VV: Nevaru komentēt šobrīd.
NP: Kāpēc?
VV: Nu… Šis ir jautājums… Kas ir.. Nu mēs… Tā ir iekšēja informācija, kur nav tādā statusā, lai mēs varētu kaut ko runāt publiski un vispār spriest par to, vai vispār kaut kas tajā virzienā tiks attīstīts. Notiek vairāki izvērtējumi, un šis ir viens no virzieniem, kas tiek vērtēts.
Mēs esam vērtējuši šo, un nekādus plašākus komentārus šobrīd par šo nevarēšu sniegt.
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s Latvenergo finanšu stāvokli un arī kredītspēju atzinusi par pietiekami labu jau 10. gadu pēc kārtas. Tiesa gan, uzņēmums izvirzījis ambiciozus mērķus nākotnē aktīvāk iekarot vēja un saules enerģijas tirgu, kā arī investēt uzkrājošo bateriju tehnoloģijās, kas prasīs daudz ieguldījumu. Tam pagājušajā un šajā gadā piesaistīti nozīmīgi kredīti. Tāpēc pēc neoficiālām aplēsēm 500-600 miljonu eiro vērtais TET un LMT akciju atpirkšanas darījums ļoti būtiski ietekmētu kompānijas finanšu iespējas.
NP: Mums ir tāds jautājums, kāds ir jūsu viedoklis, ja Latvenergo tiktu izmantots, lai no TELIA izpirktu LMT un TET kapitāldaļas?
MČ: Mēs šobrīd šādu jautājumu šobrīd neesam vērtējuši, tā kā nevarēšu komentēt. To procesu vada Ekonomikas ministrija. Tad attiecīgi tur arī varat uzzināt.
NP: Bet jūs esat lietas kursā par to, ka šāds plāns varētu būt?
MČ: Es zinu, ka tādas sarunas notiek jau pēdējos 20 gadus…
NP: Bet ne par Latvenergo iesaisti.
MČ: Nu es nevarēšu sīkāk komentēt.
Kā novēroja "Nekā personīga", arī šo otrdien pēc valdības sēdes ministru kabinetā pulcējās Ekonomikas ministrijas un darba grupas sarunu konsultanta Oaklins Baltic pārstāvji, visticamāk, lai tiktos ar premjeres biroju.
Latvenergo iesaistei akciju iegādē jāizpilda būtiska juridiska nianse. Ja valdība Latvenergo dod rīkojumu pārņemt LMT un TET akcijas, tas juridiski tiek uzskaitīts kā budžeta izdevumi un kāpina deficītu. Ja to izlemj darīt pats uzņēmums – tās jau ir pašu investīcijas, un valsts budžeta deficītu neietekmē.
Jā, tas ir arī papildus aspekts visā šajā, jo tā ir absolūti izšķirīga lieta, ja vispār kaut kas vispār šādā veidā notiek. Ja kāda kapitālsabiedrība vai Latvenergo vēlas iesaistīties darījumā, tas var notikt tikai tad, ja kapitālsabiedrība pati pieņem šādus lēmumu un var pierādīt, ka tas ir komerciāls darījums. Var arī akcionārs to uzdot darīt, bet tad tas jau kļūst par valdības rīkojumu, un tas tieši skar valsts budžetu. To jūs pareizi norādāt, un tādēļ atturīgs ir mans komentārs, jo tas ir paša uzņēmuma valdes un padomes lēmums.
NP: Bet attiecībā uz LMT un TET, tas ir tā kā jūsu labprātīgs un brīvs un pašu pieņemts lēmums vai politiķu jautājums?
MČ: Šīs tēmas tiek apspriestas, tiek izskatīti dažādi varianti. Un, kā jau es teicu – sīkāk es nevarēšu komentēt.
NP: Tāpēc, ka jūs nezināt vai nedrīkstat?
MČ: Tāpēc, ka es nemācēšu nokomentēt šo jautājumu, tas vairāk jāprasa Ekonomikas ministrijai. Ja Latvenergo kādu investīciju vērtētu, tā būtu tikai un vienīgi atbilstoši normālam tirgus principam, kur mēs vērtētu sinerģijas, atdeves, ekonomisko ieguvumu. Attiecīgi, ja mēs šādu ieguvumu redzētu un izvērtētu, tad tas viennozīmīgi būtu pamatots un komerciāli atbilstošs, jo mūsu aizņēmumi tiek vērtēti biržās un mēs varam rīkoties atbilstoši tikai komerciāliem lēmumiem. Līdz ar to,pat, ja mēs kaut ko tamlīdzīgu vispār izvērtētu un skatītos, tas būtu tikai uz komerciāliem principiem.
Tur ir atsevišķas nianses, kāpēc uzņēmums piedalās šajās sarunās un kāpēc ir izrādījuši interesi par šīm sarunām, bet tās ir paša uzņēmuma interese, tāpēc es šobrīd absolūti nevaru komentēt.
Neatbildēti ir virkne jautājumu – ja patiešām Latvenergo iesaiste realizēsies, kā akciju pārdošana notiks? Kad, kā un kurš tālāk īstenos LMT un TET apvienošanu? Kā plānota būvkompānijas CITRUS atdalīšana, kas arī ir viens no rīcības scenārijiem? Uz Latvijas pensiju fondu iesaisti darījumā uzstāj LMT un ideju atbalsta arī Latvijas bankas prezidents. Tomēr Ekonomikas ministrs "Nekā personīga" saka – nav iespējams tirgot svešam piederošu mantu. Tāpēc vispirms visas LMT un TET akcijas jāpārņem Latvijai. Un tad Valainis neizslēdz arī starptautisku tenderi ar mēģinājumu piesaistīt ārvalstu pensiju fondu naudu. Tiesa gan pasaules līmenī pusmiljarda apmēra darījums šiem fondiem var nelikties īpaši interesants.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
