Lai veicinātu piederības sajūtu profesijai, Rīgā notiek aprūpētāju sacensības
Gadu no gada pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem, kuri sniedz sociālo aprūpi. Šis darbs ir ļoti vērtīgs, taču smags, un tas nav pārāk augstu atalgots. Tāpēc brīvas darbavietas ir visu laiku. Lai celtu aprūpētāju profesijas prestižu un godātu šajā jomā strādājošos, šodien Rīgā risinājās aprūpētāju sacensības.
Rīgas pašvaldības rīkotajās aprūpētāju sacensībās piedalās deviņas komandas. Klientu lomā ir iejutušies paši jomā strādājošie. Tandēmam ir jāiekļaujas konkrētā laikā, bet tiesneši vērtē gan saskarsmi ar klientu, gan uzdevumu izpildi.
"Galvenais ir šī profesionalitāte, šī individuālā pieeja atbilstoši klientam, kas ir uzdevumā minēta, un tad kādā veidā, kādā secībā tiek izdarīts konkrētais uzdevums. Un tad tālāk ir šie veicamie uzdevumi – autiņbikšu nomaiņa, higiēnas procedūra, pārsēdināšana no gultas ratiņkrēslā, un tālāk brokastu laiks."
Aprūpētāja Marija dalās savās pārdomās par šo profesiju, kurā nonāca nejauši, bet – uz palikšanu: "Protams, mūsu darbā svarīgākais ir sadarbība ar klientu, izprast viņa vajadzības, komunicēt ar viņu, katrs cilvēks ir individualitāte, un tāpēc katram vajag savu pieeju. Vakances mūsu profesijā ir vienmēr, jo darbs ir ļoti grūts, ļoti smags, gan morāli, gan fiziski. Palīdzēt cilvēkiem – tas ir jāspēj, ar to ir jādzīvo!"
Kāds ir labs aprūpētājs no klientu skatpunkta? Devāmies jautāt viņiem pašiem. 96 gadus vecā Veltas kundze atbild – aprūpētājam jābūt labam psihologam: "Viņam jābūt ar lielu cilvēkmīlestību, un lielu pacietību, tāpat kā skolotājam vajadzīga liela pacietība un cilvēkmīlestība, un, ja kāds bēg no skolas projām, tad tam skolotājam kāda no šīm īpašībām klibo. Viņi tā skrien kā skudriņas, viņi labprāt parunātos un mēs arī ar viņiem, bet viņiem nav vaļas, viņiem daudz darba, daudz cilvēku, daudz klientu uz vienu to dvēselīti."
Aprūpes centrā "Mežciems" dzīvo 200 seniori. Kā norāda tā vadītāja – par aprūpētājiem kā darbiniekiem visu laiku notiek cīniņš arī ar privāto sektoru. Latvijas novecojošā sabiedrībā pieprasījums pēc vietas ilgstošas sociālās aprūpes centros gadu no gada aug, bet aprūpētāju trūkst. Savukārt piederīgie sagaida, lai pakalpojums būtu kvalitatīvs.
"Trūkst darbaspēka, un, ja citās jomās ienāk digitalizācija, tad šeit ir darbs ar cilvēkiem, un to nevar aizstāt robots, šī te komunikācija, šī saskarsme, arī tīri tās praktiskās lietas, kaut vai mainot higiēnas līdzekļus, nu to nevar izdarīt digitālā veidā. Līdz ar to mēs nekur neliksimies, aprūpētāji ir vajadzīgi un būs vajadzīgi."
Veltas kundze priecājas un grib parādīt, ka, neraugoties uz laika trūkumu, aprūpētājas viņu saposušas: "Tās man uzkrāsoja šodien Sandriņa, pieskaņojot nagiem, bet nagus – Ludmilla, ir izcila, ziniet, speciāliste, man jau ilgi viņi turas, no simtgadnieku balles, un es visiem viņus rādu, es jums arī tagad parādīšu!"
Šādas sacensības tiek rīkotas jau otro reizi, un, līdzīgi kā pirmajā, arī šoreiz uzvarēja galvaspilsētas sociālā aprūpes centra "Stella Maris" komanda.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
