Dzīves dārdzība sasniedz augstāko līmeni kopš 2023. gada. Politiķiem jādomā, kā cenu kāpumu apturēt

Dzīves dārdzības pieaugums turpina uzņemt apgriezienus. Cerējām, ka februāris būs tas mēnesis, kad gada inflācija sasniedza savu augstāko punktu 3,7%, bet nē, aprīlis to ir apsteidzis, patēriņa cenām pieaugot par 3,9%.

Un tas ir augstākais līmenis Latvijā kopš 2023. gada augusta.

"Kopumā Latvijā patēriņu vidējais cenu kāpums ir augstāks nekā Eiropā. Mēs kopā ar Igauniju esam vieni no sliktā gala valstīm, kur inflācija saglabājas pietiekami augsta," saka bankas "Citadele" ekonomists Kārlis Purgailis.

"Ilgāku laiku lielas galvassāpes sagādā dažādi eksotiskie pārtikas produkti. Apelsīnu sula, kas ir saistīts ar koncentrāta cenām, un kakao un kafiju, tas viss ļoti, ļoti sadārdzinājies biržā, tur trakas cenas. Līdz ar to ar šīm izejvielām saistītie produkti, tāpat kā citur, šie produkti kļuvuši dārgāki," skaidro bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Kopumā cenu dinamika attīstītās patērētājiem ļoti nelabvēlīgā virzienā, saka Strautiņš, uzsverot, ka gandrīz pusi no kopējā gada pieauguma devis tieši  pārtikas cenu kāpums.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 7,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai un šokolādei. Garšīgi kopā, bet dārgi! Kafijai plus 26,2%, šokolādei plus 35%.

Dārgāka bija arī mājputnu gaļa! Cena augusi par 15,2%! Un, ja gribās apcept sviestiņā, sanāk sālīti, jo tā cena augusi par 31%. Savukārt, ja kāds lielā daudzumā izmanto cukuru, piemēram, cepot kūciņas un tortes, tad var būt priecīgs, jo cukura cena samazinājusies par 20%.

Cenu kritums gada griezumā fiksēts ne tikai cukuram, bet arī cūkgaļai (−1,9%), miltiem (−4,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (−8,4%).

Runājot par esošo situāciju, ekonomisti spriež: pārtikas cenas Latvijā šobrīd ietekmē divi faktori: "pirmkārt, esam atkarīgi no globālām tendencēm, Latvija ir iesaistīta vienotā pārtikas tirdzniecības tīklā, tāpēc ir svarīgi arī kādas ir piedāvājuma un pieprasījuma tendences citviet pasaulē. Taču cenu kāpumu stimulē arī darba samaksas vidējais pieaugums, un Latvijā tas bijis visai straujš.

"Darba samaksa palielinās un kādam jāsedz šīs izmaksas. Ir divi varianti, vai nu uzņēmums mazina savas peļņas normas vai gala cena paaugstināta," skaidro Purgailis.

Pilnībā gan izskaidrot pārtikas cenu straujo kāpumu esot grūti, īpaši situācijā, kad krīt ar energoresursiem un degvielu saistītās izmaksas.

"Runājot par maiju, ja vien naftas cenu kritums nesaglābs situāciju, tad varētu inflācija pāri 4% aiziet," prognozē Strautiņš.

Par pārtikas strauju cenu kāpumu bažas izteicis Latvijas Bankas prezidents. Saeimas budžeta un finanšu komisijas sēdē viņš norādīja, ka būtu jāmeklē iemesli, kāpēc cenu pieaugums ir krietni lielāks nekā tikai globālās tendences! Un no politikas veidotāju puses šim jautājumam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.