Skolotāju darba kvalitāti nevar vērtēt tikai pēc eksāmenu rezultātiem, uzskata Vanaga

Vanaga uzsvēra, ka kvalitātes jautājumi nav palikuši otrajā plānā, neraugoties uz to, ka publiskajā telpā biežāk izskan diskusijas par pedagogu atalgojumu.

"Runājot par kvalitāti – tā arī ir mūsu ikdiena. Kaut vai mācību līdzekļi, profesionālā atbalsta sistēma pedagogiem, drošas vides veidošana – tas viss ietekmē izglītības kvalitāti," sacīja Vanaga.

Diskusijā par nespēju paaugstināt 9. klases eksāmenu 10% slieksni, Vanaga atzina, ka problēma nav vienkārša un atbildība nav jāuzliek tikai pedagogiem. "Tā nav tikai pedagogu darba kvalitātes atspoguļojums – tā ir arī skolēnu attieksme, izpratne, ģimenes loma. Turklāt mācību līdzekļu trūkums, atbalsta personāla nepieejamība un skolotāju pārslogotība būtiski ietekmē rezultātus," viņa paskaidroja.

Vienlaikus Vanaga uzskata, ka slieksnis ir jāpaaugstina, taču tas jādara pārdomāti un ne pēkšņi, kā tas noticis šogad.

LIZDA vadītāja atzina, ka pedagogu vidū pastāv problēmas ar digitālajām prasmēm, taču šeit ir svarīga sistēmiska pieeja. "Nevaram noliegt, ka daļai pedagogu trūkst digitālo prasmju. Tāpēc gadiem esam aicinājuši ieviest pedagogu profesionālā atbalsta sistēmu – kādam vajadzīgs atbalsts izdegšanas dēļ, kādam – digitālo prasmju stiprināšanai," teica Vanaga.

Runājot par gaidāmo skolu reformu, Vanaga uzsvēra, ka lēmumi par skolu slēgšanu jāpieņem uzmanīgi un nedrīkst skatīties tikai no budžeta viedokļa. "Mēs kā sabiedrība nedrīkstam skatīties uz izglītību tikai caur kvantitatīvo un naudas prizmu. Pie ES ārējās robežas izglītībai jābūt pieejamai, arī ja bērnu ir maz," viņa sacīja. Viņa arī norādīja, ka kopš 2021. gada slēgtas vai reorganizētas jau vairāk nekā 240 izglītības iestādes.