Nepieejama, dārga un ilga. Kā Latvijā izpaužas nevienlīdzība vēža ārstēšanā?

"Veselības aprūpes sistēma nav tikai par atļaušanos, bet ir arī budžeta proporcija, kuru mēs izmantojam veselības aprūpei. Eiropas Savienības Vēža nevienlīdzības reģistrā var ļoti labi redzēt, kurās valstīs ir augstākā mirstība no vēža. Tās ir Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis, turklāt Latvija īpaši izceļas, tostarp Baltijas valstu līmenī mums mirstības ir augstāka," skaidro Valciņa.

Arī vēža skrīnings jeb laicīga atklāšana Latvijā buksē. Visbeidzot – onkoloģiskām saslimšanām atvēlam par maz finansējuma.

"Ir vēl viens rādītājs, kas ir ekonomisks, proti, cik daudz procentuāli no sava budžeta atvēlam vēža ārstēšanai un veselības aprūpei kopumā. Un šeit ļoti cieša sakarība – tajās valstīs, kur Eiropā ir augstākā mirstība no vēža, ir procentuāli augstāka mirstība no vēža," stāsta Valciņa un piebilst, ka Latvija vēlreiz izceļas ar to, ka mums ir ļoti augsti pacientu līdzmaksājumi jeb maksājumi no pašu kabatas.

To gan iespējams risināt ar naudu. Taču bez naudas mums jābūt arī skaidram plānam, ko varam darīt sistēmas iekšienē bez papildus finanšu līdzekļiem.

"Kopumā onkoloģijai no valsts pietrūkst 100 miljoni eiro gadā. Tad mēs varētu nosegt visu, kas ir paredzēts vēža plānā. (..) Šobrīd finansējums tiek piešķirts tikai trešajai daļai no nepieciešamā," skaidro situāciju iezīmē Valciņa.

Tāpat Latvija joprojām atpaliek zāļu jomā un mūsdienīgu tehnoloģiju ziņā. Mums nepietiek ārstu, kā dēļ ļoti ilgi jāgaida rindās, tostarp ilga gaidīšana ir uz zāļu apstiprināšanu retu audzēju ārstēšanā.

Taču, kā akcentē Valciņa, "ilgais gaidīšanas laiks vēža pacientiem bieži vien nozīmē nāves spriedumu". Līdz ar to Latvijas augstā mirstība no vēža nozīmē, ka mūsu sistēmā kopumā ir daudz risināmu problēmu.