Uz saturu

"Ieraudzīju fūri, un kājas palika aukstas". Judīte izsprūk no frontālas sadursmes ar kravinieku, kas nolēma apdzīt kolēģi

Dzīvībai bīstamas situācijas, kas rodas, transportlīdzekļiem vienam otru apdzenot, novērojamas ik dienu. Kāda šofere fiksējusi brīdi, kurā vairākiem autovadītājiem nepieciešams piekļauties ceļa malai, lai izvairītos no frontālas sadursmes ar kravas mašīnu, kas steidzas garām citai fūrei.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Judīte braukusi pa Bauskas šoseju, Rīgas virzienā. Netālu no Dzērumiem viņa sastapās ar dzīvībai bīstamu situāciju, kad viena no pretim braucošajām smagajām automašīnām nolēma apdzīt citu kravas auto.

"Mums pa priekšu brauca mašīna. Vieglā. Es tā aiz viņas braucu, pēkšņi nevaru saprast, kāpēc tā iepriekšējā mašīna, tā kā aiziet uz ceļa nomali. Es tā automātiski viņai pakaļ, un tad es ieraudzīju to fūri, kas nāk tieši pretī. Tad bija aukstas kājas, jā. Pilnīgi absolūti vispār nerēķināšanās, tieši pretī, pa pretējo. Nu, viņa izbrauca acīmredzot uz apdzīšanu un pilnīgi… No sākuma pat lāgā, godīgi sakot, nepaspēju nobīties. Bet, nu, nākamajā dienā gan man sākās tādas morālās paģiras, kā saka. Tad es tā sāku lēnām aptvert, cik bija tuvu," stāsta Judīte.

Virzienā uz Rīgu braucis salīdzinoši mazs daudzums mašīnu. Aiz Judītes vadītā auto vairs neviena nebija, iespējams, tad kravas automobiļa vadītājs būtu varējis izpildīt drošu apdzīšanas manevru, taču nav paredzams, cik drīz pretējā joslā jau atkal parādītos kāds cits transportlīdzeklis. Daļa kravas auto ir aprīkoti ar ātruma ierobežošanas sistēmu, līdz ar to realitātē tie pārvietojas ar aptuveni 84 kilometriem stundā, kas apkārtējos var veicināt vēlmi tiem braukt garām.

"Kravas automašīnām ir ātruma ierobežotāji, kas nav saistīti ar atļauto braukšanas ātrumu, bet arī ne visām. Tas var būt iemesls, kādēļ kāda brauc lēnāk un kāda ātrāk. Bet, no ikdienas dzīves skatoties, tie lēnākie ātrumi ir saistīti ar izmaksām un degvielas ekonomiju. Ātrums parasti tiek saukts, kur laika ziņā netiek zaudēts daudz, bet degvielu patērē mazāk nekā braucot ar 90 km/h," skaidro "Drošas braukšanas skolas" pārstāvis Edmunds Ozolnieks.

Lielākajā daļā Latvijas teritorijas ir divu joslu šosejas, tādēļ šādas apdzīšanas, kurām nepieciešams īpaši ilgs laiks, rada draudus gan kravas auto šoferiem, gan arī pārējiem satiksmes dalībniekiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Pieņemsim, ja paņemam atšķirību starp diviem kravas auto, kas brauc ar 5 km/h atšķirību, tad ceļa posms, kurā veikt apdzīšanas manevru, ir ļoti garš," skaidro eksperts.

Eksperts skaidro, ka, ja abas fūres brauc uz vienu un to pašu pilsētu, tad galamērķī pat pēc apdzīšanas abi transportlīdzekļi ierastos gandrīz vienlaikus, līdz ar to ieguvums no manevra izpildīšanas ir niecīgs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm