Eiropas Savienībā milzīga nevienlīdzība vēža ārstēšanā; Latvijā mirstība viena no augstākajām

Kā mazināt lielo nevienlīdzības plaisu vēža ārstēšanā Eiropas valstīs? Atbildes uz šiem un citiem būtiskiem jautājumiem šodien meklētas Eiropas pacientu organizāciju kongresā.

Līdzīgs kongress notika jau pirms trim gadiem. Uzreiz pēc tā biedrība "Onkoalianse" nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijai un visām dalībvalstīm ar konkrētiem ieteikumiem, kā mazināt nevienlīdzību vēža pacientu ārstēšanā starp Rietum un Austrumeiropu. Taču – vai šie ieteikumi tika sadzirdēti?

"Kongress nav vieta, kur nākamajā dienā iedos naudu. Tā ir vispārēja spiediena radīšana, lai parādītu, ka mēs te esam," saka "Onkoalianse" dibinātāja Olga Valciņa.

Un, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, esam visai bēdīgā situācijā.

Piemēram, ES valstīs joprojām būtiski atšķiras laiks, kādā vēža pacienti saņem jaunos onkoloģijas medikamentus. Vācijā uz jaunām reģistrētām onkoloģijas zālēm jāgaida 93 dienas, Dānijā – 134 dienas, savukārt Rumānijā, Latvijā un Lietuvā līdz pat 926 dienām.

Turklāt zāļu pieejamība mums ir ļoti ierobežota.

"Onkoloģijas pacientiem no 56 reģistrētām zālēm Latvijā pieejamas 8. Esam Lietuvai priekšā, aiz mums Balkānu valstis. Situācija ir kritiska," norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne.

Savukārt izdevumu līmenis uz vienu iedzīvotāju vēža aprūpei ir no 50–100 eiro Bulgārijā, Horvātijā, Igaunijā, Latvijā, Polijā un Rumānijā, līdz 300 eiro Austrijā, Beniluksa valstīs, Francijā un Vācijā.

"Runājot politiski, uzkāpjot uz skatuves, vai ir ar ko lielīties, jā, ir! Ir papildus nauda piešķirta, bet viena trešdaļa no tā, kas vajadzīgs. Pacientu ieskatā, progress daudz par lēnu. Mēs katru gadu zaudējam cilvēkus, kuri varēja dzīvot, strādāt, radīt bērnus," norāda Veselības ministrijas pārstāve Sanita Janka.

Ar rūgtumu arī tiek atzīts, farmācijas uzņēmumi nav ieinteresēti te veikt klīniskos pētījums.

"Tas, ko darām valstī, vērtējot kā ienākt ar klīniskajiem pētījumiem, vērtē korupcijas indeksu un citus rādītājus par valsti kopumā. Veselības aprūpe un finansējums tai. Ļoti bieži klīniskajos pētījumos tiek sagaidīts konkrēts ārstēšanas standarts. Diemžēl te neatbilstam," norāda Marāne.

Nozares pārstāvji secina – valstī trūkst vienots redzējums par sistēmu kopumā.

"Neredzam visa vēža ārstēšanu, visu kopā kas notiek valstī, kaut vai kā nodrošināt vienādā kvalitātē visus izmeklējumus, lai atbilst vienādiem kvalitātes standartiem," saka "Onkoalianse" dibinātāja Olga Valciņa.

"Naudas nekad nebūs gana. Bet nepiekrītu, ka nav sistēmas. Onko plāni bijuši. Pa maziem solīšiem esam gājuši uz priekšu. Un kaut ko sasnieguši," norāda Veselības ministrijas pārstāve Sanita Janka.

Visbeidzot, pašu cilvēku atbildība, runājot par vēža skrīningu Latvijā! Lai gan interese par to aug, aptvere joprojām ļoti zema. Bet tieši skrīnings un ikgadējā vizīte pie ģimenes ārsta, ir tas, kas varētu palīdzēt vēzi atklāt ātrāk.