Rēzeknes domes atlaišana ir atbilstoša Satversmei, lemj tiesa

Kā aģentūru LETA informēja ST, ar tiesas nolēmumu Rēzeknes pilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 1. pants, ar kuru atlaista Rēzeknes dome, ir atzīts par atbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam.

Pieteikums ST tika iesniegts Rēzeknes domes vārdā. Lēmumu vērsties ST atlaisto deputātu vairākums pieņēma pirmspēdējā domes sēdē, opozīcijas deputātiem gan iebilstot pret ieceri vērsties ST visas domes vārdā un mudinot Rēzeknē valdījušo Aleksandra Bartaševiča partiju "Kopā Latvijai" šādu soli spert pašai.

ST secināja, ka Rēzeknes dome ir ilgstoši un vairākkārt – gan attiecībā uz 2023. gada, gan 2024. gada budžeta izstrādi un apstiprināšanu – pārkāpusi normatīvos aktus, kas nosaka pamatprasības attiecībā uz pašvaldības budžetu. Dome arī uzņēmusies saistības, kas pārsniedza tai pieejamos finanšu resursus, un kavējusi valsts aizņēmuma saņemšanu, tādējādi pieļaujot jaunu zaudējumu rašanās risku.

Lasi arī: "Re:Baltica": Kā Bartaševiču ģimene Rēzekni būvēja

ST priekšsēdētāja Irēna Kucina uzsver, ka pašvaldības budžets nav aplūkojams atrauti no kopējās valsts budžeta sistēmas. Ja pašvaldība ar savu budžetu ilgstoši rīkojas neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un nonāk tādā finansiālajā situācijā, kurā nepieciešama liela valsts resursu iesaiste, tiek ietekmēta arī valsts kopējā finansiālā stabilitāte un ilgtermiņa attīstība, tādējādi nelabvēlīgā ietekme attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem.

Līdz ar to arī pašvaldības budžeta jomā pieļauto normatīvo aktu pārkāpumu būtiskums ir vērtējams kopsakarā ar pašvaldības autonomo funkciju izpildes apdraudējumu un ietekmi ne tikai uz pašvaldības iedzīvotājiem, bet uz visu sabiedrību kopumā, norāda Kucina, papildinot, ka pašvaldība nav valsts valstī.

Par pašvaldības domes pieļauto tiesību normu pārkāpumu būtiskumu liecinot ne tikai pārkāpumu rezultātā jau radušās sekas, bet arī sekas, ko šie pārkāpumi var radīt. Valstij ir pienākums nepieļaut, ka pašvaldība nonāktu tādā finansiālajā situācijā, ka tai trūktu līdzekļu savu autonomo funkciju izpildei, norāda ST. Valstij ir jābūt iespējai rīkoties savlaicīgi, negaidot brīdi, kad tiks radīts būtisks kaitējums, norādīts spriedumā.

Noskaties: Rēzeknes domes pagaidu administrācija pirmajās dienās jau atklājusi virkni problēmu

ST akcentēja, ka pieteikuma iesniedzējas rīcība kopsakarā, jo īpaši situācijā, kad Rēzeknes pilsētas pašvaldībai ir ievērojamas finansiālās grūtības, varēja apdraudēt pašvaldības autonomo funkciju izpildi, radot kaitējumu gan tās iedzīvotāju, gan visas sabiedrības interesēm.

Tiesa atzina, ka pieļautie pārkāpumi, vērtējot tos kopsakarā, ir atzīstami par būtiskiem, un tādējādi bija iestājies Pašvaldību likumā paredzētais pamats pašvaldības domes atlaišanai.

Vērtējot, vai Rēzeknes domes atlaišana bija nepieciešama, ST secināja, ka valsts ir izmantojusi gan tai pieejamos pašvaldības darbības pārraudzības mehānismus, lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzējas tiesisku darbību, gan arī finanšu resursus, lai uzlabotu finansiālo situāciju. Taču domes rīcība kopumā bijusi pretēja mērķim – nodrošināt tiesisku darbību iedzīvotāju interesēs un noregulēt finansiālo situāciju.

ST secināja, ka pieteikuma iesniedzēja nespēja pienācīgi pildīt tai uzticētos pārvaldes uzdevumus un tādējādi pašvaldības kā publisko tiesību subjekta darbība bija traucēta. Savukārt tas, ka pieteikuma iesniedzēja apstrīdēto normu pieņemšanas laikā jau bija pieņēmusi 2024. gada budžetu, konkrētajos apstākļos neliecina par to, ka turpmāk dome būtu bijusi spējīga nodrošināt savas darbības tiesiskumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka Rēzeknes domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis demokrātiskā tiesiskā valstī bija nepieciešama.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Jau vēstīts, ka Saeima 2024. gada 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu. Līdz ar domes atlaišanu darbu sāka Rēzeknes domes pagaidu administrācija.