Rēzeknes domes atlaišana atzīta par Satversmei atbilstošu. Vai tas iespaidos Bartaševiča izredzes vēlēšanās?
"Pašvaldība nav valsts valstī," tā secinājusi Satversmes tiesa, atzīstot, ka Saeima Rēzeknes domi pērn atlaida atbilstoši valsts pamatlikumam. Aleksandra Bartaševiča vadītajai vietvarai pārmet Rēzeknes iegrūšanu ekonomiskā bedrē. Bijušais mērs joprojām pārmetumus uzskata par nepamatotiem un kandidē gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Vai šodienas tiesas lēmums varētu ietekmēt to rezultātus?
Saeima pērn jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu. Galvenie pārmetumi vietvarai bija par nespēju pieņemt pilsētas budžetu noteiktajā termiņā, pieejamo finanšu pārsniegšanu, kā arī par kavēšanos valsts aizņēmuma saņemšanai. Turklāt, būvējot bēdīgi slaveno SPA centru, pašvaldība, neraugoties uz finansiālajām grūtībām, uzņēmās papildu saistības.
Līdz ar domes atlaišanu darbu sāka Rēzeknes domes pagaidu administrācija, bet atlaistā vietvara vērsās Satversmes tiesā, nepiekrītot Saeimas lēmumam. Tagad, teju vai gadu pēc Saeimas lēmuma, Satversmes tiesa secinājusi – atlaišana atbilst valsts pamatlikumam.
"Pašvaldība nedrīkst aizmirst, ka tai ir jārūpējas arī par ļoti daudziem citiem uzdevumiem un funkcijām. Tas ir tāpat, ja es sev uzceltu lielu māju un nedomātu, kā pabarot savus bērnus. Šajos dokumentos bija pārmetumi par to, ka pašvaldība, piemēram, nav paredzējusi budžetā atalgojumu līdz gada beigām visiem darbiniekiem."
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) paziņojusi, ka spriedums apliecina, ka domes atlaišana notikusi iedzīvotāju interesēs, nodrošinot demokrātiju un tiesiskumu. Joprojām domas nav mainījis kādreizējais Rēzeknes mērs, kurš kandidē arī gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Viņš uzskata, ka šis spriedums nostiprinot "varas vertikāli" un spēcinot valsts autokrātisko vadības stilu pār pašvaldībām. Lai gan tieši Bartaševiča vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības, politiķa ieskatā, tas neesot nekas Latvijai neierasts.
"Bija vairākas pašvaldības, kas nevarēja pildīt savas autonomās funkcijas, pirmā pazīme – viņi ņēma īslaicīgu kredītu pamatfunkciju pildīšanai, īpaši Latgalē bija tādas pašvaldības. Arī stipras pašvaldības, kas izmantoja šo iespēju, piemēram, Valmiera, tas, manuprāt, ir pierādījums, ka ir situācijas, ka pašvaldības darbība ir apdraudēta."
Tomēr politologs Jānis Ikstens saka, – Satversmes tiesas lēmums ir pamatots. Bet, kas ar pašvaldību notiks tālāk un vai Bartaševiča komanda gaidāmajās vēlēšanās atkal pārņems vietvaras grožus, ir atkarīgs tikai no vietējo iedzīvotāju lēmuma.
"Manu uzmanību piesaistīja tas, ka Satversmes tiesa liek saprast, ka tā pašvaldību finanšu darbības uzraudzība būtu jāuzmana vēl vairāk un rūpīgāk. Jautājums, ko tas praksē nozīmētu. Šīs vēlēšanas notiks, balstoties tajos rēzekniešu priekšstatos, kas jau ir izveidojušies gan par Bartaševiča kungu un viņa komandu, gan citiem Rēzeknes vadības kārotājiem. Šis Satversmes tiesas lēmums pēc būtības neko jaunu nepasaka – jā, bija problēmas, tagad katrs var izdarīt secinājumus."
Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes lektors lēš, ka iespējami vairāki tālākie scenāriji – var būt, ka rēzekniešu uzskatos šis spriedums neko nemainīs vai arī liks noprast, ka Bartaševičs nebūt nav bijis tas labākais mērs. Taču iespējams, ka Bartaševiča tēls tikai no tā iegūs.
"Ir iespēja izmantot polittehnoloģijas un pateikt: "Lūk, mani vaino, es darīju visu jūtu vietā, paskatieties uz Goru!" Es varu paredzēt, ka gan Bartaševiča atbalstītāji, gan pretinieki var izmantot to savā labā."
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
