Ukraiņu artilērists TV3 Ziņām: Kad iet bojā mazi bērni, tas mani ārda
Harkivas apgabals, netālu no iebrucēju valsts robežas. TV3 Ziņas viesojas pie ukraiņu aizstāvjiem – artilēristiem. Puiši zemnīcā atvelk elpu starp uzdevumiem. Ar viņiem kopā dzīvo kaujas mediķis Mikola, kurš ne tikai glābj dzīvības pēc ienaidnieka apšaudēm, bet arī rūpējas par emocionālo veselību un vēderiem.
"Esmu ārsts, 58 gadi, ļoti mīlu gatavot, tāpēc cenšos puišiem sagādāt prieku," stāsta Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs, kaujas mediķis Mikola. "Kas mums te top?" Pīrādziņi ar kartupeļiem. Izskatās garšīgi.
"Nāciet, lūdzu! No sākuma ēdam un tikai tad risinām visas problēmas. Tā, es jums leju zupu. Es jums daudz neliešu."
Pirms divām dienām šī ekipāža smagi cieta ienaidnieka apšaudē. "Es jums teikšu tā. Aizvakar 25 metrus no mums atlidoja četri lādiņi, tas ir šausmīgi," teic mediķis.
Četri no puišiem smagi ievainoti. Vaicāts, kā Mikola tiek ar šādām situācijām galā, viņš atbild, ka TV3 Ziņas nav pirmie, kuri uzdod šo jautājumu. "Pat puiši vaicā, kā es tiku galā," viņš saka. "Es nezinu. Es vienkārši centos visu nosaitēt, lai apturētu asiņošanu. Ar saitēm, ar skoču, ar visu, kas bija pa rokai. Man bija divi ievainotie, atlidoja nākamais krievu lādiņš, tad vēl divi, un man diemžēl nācās izdarīt izvēli. Bija divi ļoti, ļoti smagi un divi vieglāki. Tev vienkārši ir jāizdara izvēle."
Pēc pusdienām un sarunām pienāk uzdevums – ienaidnieks sācis uzbrukumu – jāsniedz atbalsts kājniekiem tā sauktajā nulles līnijā.
Okupantu karaspēks te ofensīvu atsāka pērn maijā. Ukraiņiem iebrucēju izdevās apturēt, bet pie Vovčanskas turpinās smagas kaujas. Krievu armija te cenšas pārraut Ukraiņu aizsardzību un uzbrūk ar jaunu spēku.
"Pēdējo divu nedēļu laikā ienaidnieks ir ļoti aktivizējies, viņi negrasās apstāties. Ienaidnieks ir pievilcis gan dzīvo spēku, gan artilēriju, artilērija šeit strādā ļoti daudz. Tas, ko politiķi saka, ir viens, bet tas, kas notiek pozīcijās, ir pavisam kaut kas cits. Mums te ne uz brīdi nekas nav apstājies."
Pavlo stāsta, ka šobrīd karš ir nonācis tādā fāzē, kur tehnoloģijas spēlē lielāko lomu. "Agrāk šie FVP jeb iznīcinātājdroni lidoja un pretdronu iekārtas tos varēja noslāpēt. Tagad pārsvars ir droniem ar optisko šķiedru. Tur diemžēl pretdronu iekārtas ir bezspēcīgas, tam mums ir rokas ieroči, ar kuriem notriecam," stāsta Ukrainas Bruņoto spēku artilēristu brigādes karavīrs, ekipāžas komandieris Pavlo.
Artilēristi saka – Krievijai uzticēties nevar. Tāpēc viņi šeit stāvēs līdz pēdējam. Smagākais, ko redz karavīrs uguns līnijā, ir, kā krievu raķetes nogalina Ukrainas cilvēkus.
"Tādos brīžos emocijas ņem virsroku. Aprīlī es biju uz aizbraucis uz mājām, un blakus mājai, kur ir mans dzīvoklis, atlidoja krievu raķete. Toreiz, paldies Dievam, bojāgājušo nebija. Bet pēc tam, divas dienas vēlāk, bija otrs trieciens. Gāja bojā daudz bērnu. Tas rauj mani uz pusēm. Ja ir karš, tad tas ir starp karavīriem, militārajiem objektiem, bet bērnu laukums, restorāns, guļamrajons. Es nezinu, es negribu lamāties, tāpēc labāk paklusēšu. Kad iet bojā bērni, mazi bērni, tas mani ārda."
Pavlo turpinās cīņu pret okupantiem galvenokārt motivē apziņa, ka karš beigsies, bet mājās gaida sieva un bērni. "Tā ir liela motivācija nenolaist rokas. Tas palīdz un dod spēku, palīdz nesabrukt," viņš saka.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
