"Tautumeitas", politiķu reklāmas un "feileri" – "Piķis un ģēvelis!" ciemos Andris Rubīns

Sarunā apspriesti arī Latvijā mīlētākie zīmoli, pašvaldību vēlēšanu reklāmas kampaņa, tas, vai "Rail Baltica" publiskais tēls vēl ir saglābjams,  profesionālie "feileri" un daudz cita.

Nedēļas notikumu apskats

Uzvarētāji

• Latvju meitas un latvju dēli. Aizvadītājā nedēļā vairāki notikumi, kas liek Latvijas vārdam izskanēt plašāk. Pirmkārt, apzināta vārdu spēle no manis un burvīgs priekšnesums no "Tautumeitām" Eirovīzijā. Otrkārt, Latvijas hokejisti grauza ledu pasaules čempionātā. Mēs visi labprāt to Austrijas spēli, protams, aizmirstu, bet tāpat varam lepoties. Mazai valstij ar samērā savrupu sabiedrību paberzēt elkoņus ar pasaules stiprajiem ir laba lieta pašapziņai. Varam dzīvot ar citiem, par citiem, caur citiem. Kas zina, varbūt arī īslaicīgo starptautisko uzmanību pēc tam pārvērst "piķī".
• Pozitīvas vēstis hipotekārās kreditēšanas tirgū. Jaunā "Indexo banka" sākusi piedāvāt attiecīgo pakalpojumu. Protams, nedaudz jāpiever acis uz vienu otru kvadrātainu akcionāru, bet kopumā labas ziņas, konkurencei tirgū pieaugot.
• Igaunija, kura noslēgti līgumi par grandiozā un dažādu likstu nomocītā "Rail Baltica" projekta dzelzceļa līnijas būvniecību faktiski visā trases garumā. Ziemeļu kaimiņu pozīcija īsumā – lūzt tur vai plīst, bet atkāpšanās ceļa vairs nav. Vienlaikus pie igauņiem gruzd arī bažas. Galu galā ļoti vienkāršu ģeogrāfisku apstākļu dēļ bez mums viņiem nekāds "Rail Baltica" uz Centrāleiropu nesanāk, savukārt Latvijā pagaidām ir tādi cieta skaidrība tikai par 40 kilometru izbūvi un vispār Lietuvas pusē, dienvidos. Tad nu igauņi ceļ un cer, ka viss būs kārtībā. Līdzīga stratēģija, kāda bijusi mums.

Zaudētāji

• Tie iedzīvotāji, kur iecienījuši lētos ķīniešu sūdiņus no "Temu" un citiem līdzīgiem interneta veikaliem. Eiropas Savienībā tapis piedāvājums piemērot nodevu nelieliem sūtījumiem vērtība līdz 150 eiro. Jāatzīst, te ir problēma. Vecais kontinents ir pārpludināts ar tiem, un tirdzniecības karos starp Ķīnu un ASV, paciņu apjoms virzienā uz Eiropu varētu tikai pieaugt. Kaut kā tā plūsma ir jāmazina. Piemēram, pērn tikai pie mums, Latvijā, noformēti 3,6 miljoni importa deklarāciju par precēm šādos sūtījumus. Pārslogotie muitnieki aicina – kaut kādus risinājumus vajagot meklēt.
• Latvijas ekonomika. Šonedēļ arī saņēmām drūmas prognozes par mūsu tautsaimniecības izaugsmi. Tās samazinātas, un Eiropas Komisijā tagad lēš, ka šogad mūsu iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt tikai par 0,5%. Vai tiešām būs tik vāji, diskutabls jautājums, ekonomistu domas dalās, bet jebkurā gadījumā te ķēdīte vienkārša – mazāks IKP, mazāki nodokļu ieņēmumi, mazākas iespējas finansēt jebko – skolotāju un mediķu algas, aizsardzību, visu pārējo. Ekonomikas izaugsmes prognozes mums sliktākās Baltijā. Laikā, kad pieaug tēriņu vajadzības visam, stagnācija mūsu tautsaimniecībā kļūst par arvien lielāku problēmu.
• Jūrmalā reģistrēts uzņēmums "KLC group", kas pērn, neraugoties uz Eiropas Savienības sankcijām, faktiski eksportējis uz Krieviju Rietumos ražotas rūpnieciskās automatizācijas iekārtas. Starp citu par šādu Kremļa militāri rūpnieciskā kompleksa atbalstu vēsta izdevums "The Insider" tieši nedēļā, kad Eiropas Savienība pieņēmusi, jedritvai,i 17. sankciju paketi pret Maskavu. Tā attieksies uz lielāku Kremļa ēnu flotes daļu. Jā, lielāku daļu, nevis visiem, un izskan draudi par vēl skarbākām sankcijām. Kamēr Krievijai turpina bombardēt Ukrainu… Briseles līmenī arī vilkme pieklibo, ja esam tikuši jau līdz sankciju 17. paketei.

Kas zina, kā tas beigās beigsies.

• Jāparunā par Latvijas aizsardzības industriju. Aģentūra "Bloomberg" šonedēļ vēsta, ka mūsu valdība runā ar Vācijas milzi "Rheinmetall" par militārā aprīkojuma ražošanu Latvijā. Puses nenoliedz, ka diskusijas notiek, bet sīkākas informācijas pagaidām nav. Kur ražot, tieši ko ražot, cik ļoti iesaistītos valdība, bet, ja darījums īstenosies, noprotams, tas varētu būt kas līdzīgs "Rheinmetall" sadarbībai Lietuvā, kur uzņēmums pašlaik būvē munīcijas rūpnīcu. Jā, jā, lai arī kaimiņi mums atkal kaut kur priekšā, varam pagausties un noteikti ar pamatoti verbāli paspārdīt mūsu valdību, kāpēc neesam pirmie, bet ielo bildi nevajag pazaudēt. Gan no ekonomikas, gan drošības, gan politiskiem apsvērumiem vācu industrijas aktīvu izvietošana Baltijas valstīs ir ļoti labas ziņas. Un jo vairāk, jo labāk. Tad nu jau piesaukti… ceram un varbūt arī ceļam.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!