Pagalmos bedru bedres. Ko jelgavnieki sagaida no nākamās domes?

Lai gan administratīvi un pārvaldībā Jelgavas ir šķirta no sev piegulošā novada, faktiski abu vietvaru dzīves ir cieši saistītas. Ceļā uz pilsētu turpat blakus esošajos Ozolniekos TV3 Ziņas satiek jelgavnieku Guntaru, kurš uz vietējo skolu atvedis mazbērnu. Vaicāts, vai apmierināts ar pašvaldības darbu, viņš atbild: "Daudz maz. Pirmā problēma – es ar mašīnu, pagalmos bedru bedres. Bija viens īrs atbraucis un prasīja: "Kas jums te vēl nav beidzies Otrais pasaules karš?" Tā bija tāda nepatīkama situācija."

Līdzīgu vēstījumu var dzirdēt arī pilsētā. Sastaptie jelgavnieki stāsta, ka uz vēlēšanām grasās doties, kopumā apmierināti, šo to gan varētu uzlabot.

"Vispār jau pilsēta tiek sakopta. Pa nomalēm ielas varētu labāk sakārtot, bet kādu laiku atpakaļ tur nomalēs bija diezgan sliktāk," saka Rūdolfs.

Savukārt Inese bilst: "Man jau it kā patīk, es neko sliktu nevaru teikt. Es nedzīvoju visu mūžu Jelgavā, pēdējos četrus gadus tikai. Man šeit patīk. Protams, gribētos varbūt, lai ielas ir labākā stāvoklī, bet tas jau visur Latvijā."

Jelgavas oficiālais sauklis ir "Pilsēta izaugsmei", bet ar izaugsmes lietām gājis kā pa kalniem. Reģistrētā bezdarba līmenis tikai 3,3%, bet, pēc jaunākajiem datiem, vidējā alga Jelgavā pat nedaudz zem vidējās valstī. Pilsēta izmērā palikusi tāda pati, bet iedzīvotāju skaits pēdējos gados nedaudz sarucis. Daudzviet pilsēta labiekārtojumi, bet teju jau desmitgadi netiek galā ar skandālu pavadīto jaunā tirgus projektu.

Pašvaldība daudz pievērsusies rūpniecisko parku attīstībai, un tas nav pārsteigums, ņemot vērā Jelgavas gadsimtiem ilgo industriālo vēsturi.

Šīs tradīcijas turpina arī "Jelgavas tipogrāfijā." Šeit gadā saražo vairāk nekā sešus miljonus grāmatu. No gandrīz 20 miljonu eiro apgrozījums aptuveni 70% gūst eksportā, liels īpatsvars Francijai, Vācijai, Skandināvijai. Nodarbina aptuveni 190 cilvēku, un, kā jau daudzviet, šis jautājums spiež.

Par tipogrāfiju vēl kāds interesants aspekts. Lai gan pats uzņēmums reģistrēts Jelgavas pilsētā, daļa no 10 tūkstošo kvadrātmetru ražotnes atrodas piegulošajā novadā, kas nozīmē, ka kompānija dabūjusi kārtot lietas ar abām administratīvajām vienībām. Runājot par šo sadarbību, "Jelgavas tipogrāfijas" vadītājs klāsta, ka lielajiem uzņēmumiem noteikti dažādi jautājumi risinās vieglāk nekā mazajiem. Attiecības esot lietišķas, bet nākotnē vēlētos redzēt ciešāku sazobi starp pilsētu un novadu.

"Es jau esmu vien no tiem, kurš saka, ka pilsētai un novadam Jelgavā ir jāapvienojas. Tieši tāpat kā tipogrāfija ir uz pusēm, arī mūsu darbinieki dzīvo novadā, ved savus bērnus uz pulciņiem, uz skolu pilsētā, uz sporta nodarbībām. Viss tas menedžments, sabiedriskais transports. Es domāju, ka visi tie jautājumi ir jārisina kopīgi, un, ja tas būtu viens vesels, tad būtu labāk," saka "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics.

Tipogrāfam ir arī kāds sirdij tuvs jautājums, kam, viņaprāt, vajadzētu pievērsties pašvaldībai, lai godinātu tās bagāto industriālo vēsturi.

"Šis ir Johans Frīdrihs Štefenhāgens, kurš ir bijis "Augstas gudrības grāmatas" izdevējs un Vecā Stendera pirmās bilžu ābeces Latvijā izdevējs. Tad, kad bija atbraucis Štefenhāgena mazmazmazmazmazmazmazdēls, kurš uzdāvināja man šīs gleznas. Kad man bija jāaizbrauc parādīt viņiem, kur varētu būt apglabāti viņa senči vairākās paaudzēs, man nebija, ko parādīt. Man bija ļoti neērti. Tur nav pat piemiņas zīmes, ka tur kādreiz bijuši Literātu kapi. Literātu kapi ir kaut kas līdzīgs kā Rīgā ir Lielie kapi," saka Matrevics.

Vērienīgais industriālais mantojums gan ne tuvu nav vienīgā lieta, ar ko Latvijā plaši saistāma mūsu apmeklēta pašvaldība.

Šķiet, jebkuru stāstu par Jelgavas pilsētu ir neiespējami izstāstīt bez vēsturiskās Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kas nu jau vairākus gadus nes Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes vārdu. Augstskolai ar vairākiem tūkstošiem studentu ir milzu loma kopējā sabiedriskajā dzīvē vietvarā.

Viena no četrām Latvijas zinātnes universitātēm, šeit lielā izziņas cieņā lauksaimniecība, mežsaimniecība, veterinārmedicīna, pārtikas zinātne un citas jomas. Te studē gan jelgavnieki, gan novadnieki, gan jaunieši no citām pašvaldībām. Aptuveni desmitā daļa no ārvalstīm. Sastopam arī otrā kursa kokapstrādes studentus.

Kā stāsta universitātes rektore, ar vietējo pašvaldību sadarbojas izglītībā, kultūrā, ņemot vērā, ka augstskola atrodas Jelgavas pilī, tāpat infrastruktūras attīstībā, piemēram, kopmītņu attīstībā, kas arī patlaban ir akūta lieta. Jautājums par finansējumu.

"Trūkst jau faktiski vietas, arī ārzemju studenti aktīvi meklē izmitināšanas vietas. Visas kopmītnes mums ir pilnas. Es domāju, ka jebkurš students, kurš vēlas dzīvot neatkarīgi no savas ģimenes, un pat ja viņš ir pats Jelgavas iedzīvotājs, labprāt dzīvotu [kopmītnēs], ja būtu tāda iespēja," saka Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektore Irina Arhipova.

Vienlaikus, neraugoties uz infrastruktūras jautājumiem, no augstskolas vadības bez lieliem pārsteigumiem, kad taujā, kam jābūt nākamās Jelgavas domes prioritātei.

"Viennozīmīgi – izglītība. Tas ir pats galvenais, stūrakmens. Jebkurai augstākās izglītības iestādei tas ir svarīgi. Ja nebūs izglītoti iedzīvotāji, personības un pilsoņi, tad arī nebūs nekādas nākotnes. Mums ir svarīgi, lai mūsu studenti paliek šeit, lai tie jaunie profesionāļi strādā Latvijas labā. Tad mums arī būs nākotne," bilst Arhipova.

Jelgavas domes vēlēšanās par varu cīnīsies 12 sarakstu.