"Mēs augam." Latvijas aizsardzības industrija gūst vērtīgas zināšanas un nākamgad strādās arī pie kaujas mašīnu ražošanas

Kopš uzņēmuma dibināšanas 2020. gadā un ražošanas uzsākšanas, "Patria" bruņutransportieris sevi apliecinājis kā uzticamu un jaudīgu spēks Latvijas aizsardzības nodrošināšanai. Šobrīd Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku rīcībā jau ir vairāk nekā simt šādu militārās tehnikas vienību, kas ražotas tepat – Latvijā.

Kopš pagājušā gada vasaras "Patria" top jaunajā Valmieras ražotnē, tā būtiski kāpinot ražošanas jaudas. Telpas gan, kur bruņutransportieri tiek komplektēti filmēt neļauj – tas drošības apsvērumu dēļ.

Tomēr uzņēmuma attīstībā jaunu posmu iezīmē ne tikai nu jau gadu apgūtas ražošanas telpas, bet arī nesen noslēgtais partnerības līgums ar Spānijas bruņumašīnu ražotāju. Tas paredz, ka jau no nākamā gada Valmieras ražotnē tiks būvēti ne tikai "Patria" bruņutransportieri, bet līdztekus tai tiks izveidota arī kājinieku kaujas mašīnas "Ascod" komplektēšanas līnija un apkopes centrs.

"No tehnoloģiju viedokļa un mašīnas funkcionalitātes ziņā kājinieku kaujas mašīnas ir nākamais līmenis. Tas ir starp tanku un bruņutransportieri. Tā kā mēs augam. Un tās tehnoloģijas ir daudz, daudz sarežģītākas – iet runa par optikas sistēmām, runa ir par ieroču sistēmām, ir runa par daudz sarežģītākām komandu vadības sistēmām," saka "Defence Partnership Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.

Šāda iespēja radusies, jo marta beigās Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu par 42 "Ascod" kaujas mašīnu iegādi, lai pārapbruņotu mūsu Mehanizēto kājnieku brigādi. Līguma summa ir 373 miljoni eiro un paredzēts, ka aptuveni 90 miljoni no šiem ieguldījumiem Latvijas drošībā atgriezīsies mūsu ekonomikā, ražošanā iesaistot daudzus vietējos uzņēmumus.

"Mēs vienmēr šajās sarunās ejam ar stingru nostāju, ka līdz 30% ir jābūt Latvijā. Tas ir gan par piegāžu drošību, gan pienesumu – zināšanu, tehnoloģiju pienesumu mūsu aizsardzības industrijai un līdz ar to arī tautsaimniecībai. Tā kā šie 90 miljoni aizies vairāk nekā 10 kompānijām, – gan ražošana, gan montāža, gan apkope," saka aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Kādas detaļas varētu kaujas mašīnām ražot Latvijā, šobrīd vēl nav skaidrs. Tomēr mūsu mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi pauž – piecu gadu laikā kopš notiek regulāras "Patria" apgādes, industrija esot uzaudzējusi muskuļus un ir gatava spert nākamo soli un ražot nepieciešamās komponentes un detaļas, arī kaujas mašīnām.

"Es domāju, ka tie uzņēmumi, kas jau ir ieguvuši pieredzi, strādājot ar "Patria", jo tur ir rinda ar prasībām, dažādi sertifikāti vajadzīgi, tad viņi varēs vieglāk iestartēt ar šīm Spānijas kājinieku kaujas mašīnām. Un produkts tur ir cits, ļoti iespējams, ka būs nepieciešamība piesaistīt vēl jaunus uzņēmumus," saka Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Lai gan "Defence Partnership Latvia" plāno atvērt jaunu ražošanas līniju kaujas mašīnām, aizvien turpināsies arī aktīvā "Patria" ražošana. Šogad vien iecerēts izgatavot 60 šo bruņutransportieru.