Šogad Latvijā ir mazāk brīvu darbavietu nekā pērn. Kur visvairāk trūkst darbinieku?

Tostarp privātajā sektorā bija 11 900 brīvu darbavietu, kas ir par 1500 jeb 11,4% mazāk nekā 2024. gada pirmajā ceturksnī, bet sabiedriskajā sektorā – 9600 brīvu darbavietu, kas ir par 1500 jeb 13,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

No visām Latvijā pieejamajām darbavietām, proti, aizņemtajām un brīvajām kopā, 2,4% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,2%, bet privātajā – 2%.

2025. gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 871 200 aizņemto darbavietu. Vidējais aizņemto darbavietu skaits valstī, salīdzinot ar 2024. gada pirmo ceturksni, samazinājies par 6000 jeb 0,7%, tostarp privātajā sektorā samazinājums bijis par 6600 jeb 1,1%, bet sabiedriskajā sektorā bijis pieaugums par 600 jeb 0,2%.

Lielākais brīvo darbavietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 4,2%, vienkāršo profesiju pamatgrupā – 2,9% un kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,9%.

No nozarēm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 6,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 6,8%, administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarē – 3,3%, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 2,7%.

Starp reģioniem šogad pirmajā ceturksnī lielākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgā – 3,1% jeb 15 200, bet zemākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Latgalē – 1% jeb 700. Zemgalē brīvas bija 1,4% jeb 900 darbavietu, Kurzemē – 1,4% jeb 1200 darbavietu, bet Vidzemē – 1,4% jeb 1100.