Tieslietu padomes sēde sākās ar katra kandidāta uzklausīšanu. Esošais ģenerālprokurors Juris Stukāns, virsprokurors Aivars Ostapko un prokurors Uvis Kozlovskis iepazīstināja padomes locekļus ar savu redzējumu par prokuratūras attīstību, kam sekoja padziļināti jautājumi katram no kandidātiem.
"Man gribētos dzirdēt jūsu viedokli un paša vērtējumu, proti, par jūsu komunikāciju – gan darba vidē, gan ar sabiedrību. Kāds ir jūsu paša novērtējums par jūsu tieši diskusiju kultūru, un kā jūs domājat, kā jūs to varētu uzlabot?" vaicāja Tieslietu padomes locekle un Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.
Viņas jautājums sekoja kontekstā, kas kļuvis īpaši aktuāls pēc februārī iesniegtā prokurores Viorikas Jirgenas trauksmes cēlēja ziņojuma. Viņa vadīja tā dēvēto Kariņa lidojumu lietas izmeklēšanu un ziņojumā pauda neapmierinātību ar Stukāna saziņas stilu darba sapulcēs.
Viņa norādīja uz pazemojošiem izteikumiem, piemēram, "tikai idiots to var nesaprast" un "kā tu varēji skolu pabeigt". Augstākās tiesas plēnums šo ziņojumu izvērtēja un atzina, ka Stukāns lietojis asu leksiku, tomēr disciplinārsodam pamats netika saskatīts, tāpēc ģenerālprokurors varējis izvirzīt savu kandidatūru atkārtotam termiņam. Stukāns gan šobrīd atzīst – pie savas komunikācijas viņam ir jāstrādā.
"Es nošķiru profesionālo no personīgā, bet tajā pašā laikā diskusiju laikā par profesionālajiem jautājumiem, iespējams, lietoju leksikas līdzekļus, sarunvalodu, vārdus ar emocionālu nokrāsu, lietoju gan racionālus, gan emocionālus izteiksmes līdzekļus. Izprotu, ka tas var radīt pārpratumus, tāpēc man viennozīmīgi pie tā ir jāstrādā un jāpilnveido savs komunikācijas stils," saka Stukāns.
Uz žurnālistu jautājumu, vai prokurores Jirgenas ziņojumā un sekojošajā Augstākās tiesas plēnumā saskata apzinātu mēģinājumu ietekmēt konkursu, viens no kandidātiem – virsprokurors Aivars Ostapko – atbildēja kategoriski noliedzoši.
"Absolūti nē, Jirgenas kundzei es 100% uzticos, es viņu vērtēju profesionāli ļoti augstā līmenī, un, ja mēs tādās līdzībās runājam, ziniet, ja zieds ir ziedējis gadiem un tas ir noziedējis pēdējos mēnešos, vai tik tā nav dārznieka vaina," – tā Ostapko.
Sēdes slēgtajā daļā, kura ilga aptuveni pusotru stundu – padomes locekļi balsoja par kandidātu virzīšanu ģenerālprokurora amatam.
"Ņemot vērā, ka neviens no trim kandidātiem nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu, Tieslietu padome nolēma nevirzīt kandidātu uz apstiprināšanu Saeimā un izsludināt jaunu konkursu. Jautājums slēgts," paziņoja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Stupišs.
"Esošā ģenerālprokurora koncepcija profesionāli bija daudz spēcīgāka par pārējām, kas ir ļoti vispārīgas, nekonkrētas un nesasniedz to līmeni, ko vajadzētu prasīt no ģenerālprokurora – tas bija viens arī no iemesliem. Un ģenerālprokuroram nāca klāt vēl citi aspekti, kādēļ viņš arī nedabūja nepieciešamo balsu skaitu. Nav runa tikai par trauksmes cēlēja ziņojumu, jo ir bijušas arī iepriekš sarunas ar ģenerālprokuroru par šo jautājumu, bet tas arī bija viens no aspektiem, kas tika vērtēts," turpina Strupišs.
Konkursā, kas tiks izsludināts tuvākajās dienās, varēs pieteikties jebkurš, tostarp arī esošie kandidāti.
"Nav liegts nevienam no esošajiem kandidātiem uzlabot savu sniegumu vai pielikt ko jaunu un sniegt vēlreiz. Viņi zina, kādi ir bijuši trūkumi, ja viņi to spēj labot, – laipni lūdzam!" aicina Strupišs.
Prokurors Uvis Kozlovskis nolēmis atkārtoti nekandidēt, savukārt virsprokurors Aivars Ostapko šādu iespēju neizslēdz. Pašreizējā ģenerālprokurora Jura Stukāna viedokli neizdevās noskaidrot, jo pēc uzklausīšanas devies piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdē. Jūnija beigās Tieslietu padome lems, kurš no virsprokuroriem uz laiku ieņems Stukāna vietu, jo viņa pilnvaru termiņš beidzas jau 11. jūlijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
