Jelgavā ZZS par zemu novērtēja "Suverēno varu", norāda profesore
Pirms pusotra mēneša Viktors Valainis (ZZS) atklāja ekonomikas ministrijas pārstāvniecību Jelgavā. Šīs pilsētas domi ilgus gadus vadīja ministra partijas biedrs Andris Rāviņš. Tas radīja aizdomas, ka pārstāvniecības atvēršana ir daļa no aģitācijas pirms vēlēšanām. Lai gan ministrs un mērs to noliedza, partijas biedri to izmantoja savā kampaņā. Taču partijai tas nepalīdzēja – ZZS par mata tiesu uzvarēja vēlēšanās, bet mēra krēslu zaudēja.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis, atklājot ministrijas pārstāvniecību Jelgavā, solīja, ka turpmāk tā būs tuvāk iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, taču kā izrādās – ministru vai ministrijas pārstāvjus te var sastapt tikai pēc iepriekšēja pieraksta.
Pārstāvniecības telpas iekārtotas LIAA birojā. Trešdienas rītā, kad te ierodas "Nekā personīga", raidījums uz vietas sastapa tikai kādu uzņēmēju, kurš telpas izmanto kā ofisu. Tādu iespēju piedāvā LIAA – jaunuzņēmēji var pieteikties telpu izmantošanai jebkurā reģionālajā birojā.
Ikdienas darbu pārstāvniecībā pārrauga divi LIAA darbinieki. Tos gan raidījums nesatiek, jo abi devušies darba vizītēs. Sazvanīta arī biroja vadītāja Elīza Līga Līdaka nevar daudz detalizētāk izstāstīt par pārstāvniecības ikdienas darbu un iesaka ar jautājumiem vērsties ministra birojā.
Publiskā informācija par pārstāvniecību ir skopa. Lai tur sastaptu kādu no ministrijas, jāraksta e-pasts uz ministriju. Telpas ministrija īrē no LIAA par aptuveni 130 eiro mēnesī – 60 eiro par nomu un 68 par komunālajiem.
Atklāšana notika pirms pusotra mēneša un līdz šim Valainim pārstāvniecībā bijušas četras darba dienas. Nākamā paredzēta 18.jūnijā.
Nu, savādāk, kā tu viņu…filiāle, pārstāvniecība, tā ir vārdu izvēle, bet kaut kā jau tev viņa bija jānosauc. Arī skatoties uz priekšu, šis koncepts ir daudz plašāks, mēs arī skatāmies to, ka šajās pārstāvniecībās, kas uz priekšu ejot varētu kļūt arī daudz vairāk nekā tikai viena, ka tajās arī varētu nodrošināt ministrijas darbiniekiem fizisko iespēju strādāt uz vietas.
Jelgava pārstāvniecībai izvēlēta, jo tā esot Zemgales ekonomiskais centrs. Lai gan ministrs apgalvo, ka ideja veidot reģionālu pārstāvniecību bijusi jau 2024.gada nogalē, vairāki ar ministriju saistīti avoti "Nekā personīga" norādīja, ka par pārstāvniecības atvēršanu uzzināja, izlasot paziņojumu medijos.
"Daudzi bija pārsteigti par to, ka mēs vispār pārvācamies uz citām telpām. Ministrijā ir ļoti daudz darbinieku – ir jautājumi, kurus apspriež ar darbiniekiem, par kuriem konsultējas, un ir jautājumi, kuri ir ministra…katram sava atbildība. [Jautājums: Tad uzskatāt, ka vispār nevajadzēja iesaistīt ministrijas darbiniekus šajā lēmumā?] Ko nozīmē iesaistīt…katram sava atbildība. […] Tie, kas atbildīgi par administratīvajiem jautājumiem, pilnīgi visi bija iesaistīti šī jautājuma organizēšanā," saka Valainis.
Ministrs noliedz pārstāvniecības funkciju dublēšanos ar LIAA. Uzdevums esot daudz plašāks un aptverot ne tikai uzņēmējus. Pārstāvniecībā tikšanās laikā spriežot gan par birokrātijas mazināšanu, gan izglītības jautājumiem. Savukārt Valaiņa partijas biedrs Rāviņš saka, ka pārstāvniecība vajadzīga, lai būtu ciešāks kontakts ar ministriju. Cik ciešs kontakts var veidoties, ja ikdienā pārstāvniecībā darbinieku nav, mērs neatbildēja.
"Protams, uzdevums LIAA šobrīd ir cits […] Bet godīgi sakot, mums Jelgavā nebija neviena LIAA piedāvāta investīcija. Inkubators jā, viņš tur apmācīja jaunos uzņēmumus. [Jautājums: Tad LIAA slikti strādāja ar investīciju piesaisti?] LIAA, teiksim, tā ne sevišķi labi strādāja investīciju piesaistē līdz šim, bet notika reformas, nomainījās LIAA gan cilvēki, gan uzdevumi," saka Rāviņš.
Mēra teiktais gan nav līdz galam taisnība. LIAA norāda, ka pagājušā gadā piesaistīja 182 miljonus investīcijās diviem projektiem. Viens no tiem ir uzņēmumam "Asns Ingredient", kas par vairāk nekā 132 miljoniem būvē rūpnīcu Jelgavā. Arī šogad LIAA turpina darbu pie investīciju projektiem, un no aktuālajiem 12 lielākā daļa ir saistīti tieši ar Jelgavu.
Pārstāvniecības atklāšana neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām radīja aizdomas, ka tā ir administratīvo resursu izmantošana, jo pilsētas domi nupat jau 24 gadus vada ZZS. Gan ministrs, gan mērs to noliedz. Valainis apgalvo, ka šis ir pilotprojekts un drīz pārstāvniecības varētu parādīties arī citās Latvijas pilsētās. Kurās, pagaidām vēl nezina – to vērtēšot. Tomēr ZZS biedri Jelgavā to izmantoja priekšvēlēšanu aģitācijā.
Taču vēlēšanās ZZS Jelgavā uzvarēja vien par mata tiesu, iegūstot nepilnus 19% balsu un 3 vietas jaunajā domē. Partijas atbalstītāju loks pilsētā ievērojami sarucis. Iepriekšējās vēlēšanās par ZZS sarakstu nobalsoja 32% un tā ieguva 6 vietas.
"Nekā personīga": Kāpēc iedzīvotāji vairs nevēlas balsot par partiju?,
Rāviņš: Tāpēc, ka visu laiku viss ir labi. Uzskata, ka nevajag. Tagad attieksme pavisam mainās. Saka – nu kā tā. Nu tā ir. Atnācāt? Domājāt, ka viss būs labi.
"Nekā personīga": Iedzīvotāji vairs negrib balsot, jo uzskata, ka viss ir labi?
Rāviņš: Viena daļa jā.
"Nekā personīga": Un otra daļa?
Rāviņš: Otra daļa pakļāvās šiem meliem.
Otra populārākā partija Jelgavā šajās vēlēšanās ir "Suverēnās varas" un "Jaunlatviešu apvienība". Viņu pirmais numurs ir Jelgavas domnieks Andrejs Pagors. Iepriekš viņu ievēlēja no Latvijas Krievu Savienības. Suverēnā vara saņēmusi gandrīz tikpat lielu atbalstu kā ZZS un arī tikusi pie 3 vietām jaunajā domē.
Vaicāts, vai rezultāti ir pārsteidzoši, žurnālists Gaitis Grūtups norāda: "Jā, man personīgi jā. Lai gan tur bija pazīmes pat arī iepriekšējās vēlēšanās. Piemēram, Latvijas Krievu savienība bija, kas lielā mērā ir šie paši deputāti, un viņi dabūja no 15 vietām vienu vietu pagājušajā Jelgavas domē, bet viņiem pietrūka tikai 30 balsis, lai dabūtu otru vietu. Un otrais kandidāts bija cilvēks, ar kuru es nekad neesmu latviski runājis. Viņam grūtības ar šo valodu un kā viņš būtu strādājis domē?"
Pagors bijis Tatjanas Ždanokas palīgs Eiropas Parlamentā. Viņš dedzīgi iestājās pret padomju pieminekļu novākšanu un ir aktīvs krievu valodas aizstāvis. Valodas jautājumu priekšvēlēšanu programmā īpaši akcentēja arī "Suverēnā vara", solot, ka saglabās un attīstīs mazākumtautību izglītības programmas.
Tieši valodas jautājumus ir devis atspēriena punktu "Suverēnajai varai" – tā skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Modrīte Pelše.
Dzīvojot Jelgavā, tu jau ielām dzirdi valodu, dzirdi cilvēkus, un es apzinos, ka Jelgavā ir pietiekoši daudz šo krievvalodīgo. Veiksmīgi sakrita tas, ka šeit Jelgavā nestartēja "Stabilitātei", kas faktiski, salīdzinot ar Rīgu, arī daļu no šīm balsīm paņēma. […] Otrs arī, nestrādāja ar tādu pašu masīvu reklāmu, kā strādāja "Suverēnā vara" Jelgavā un īpaši, izmantojot sociālos tīklus. Tas tradicionālais vēlētāju piesaistīšanas veids, kādu ir pieradusi Zaļo un Zemnieku partija nenostrādāja, un šobrīd bija sajūta, ka "Suverēnā vara" ir ļoti aktīvi, un ka viņi ir visur.
Pagors savā "Facebook" kontā bieži dalās ar ierakstiem, kuros pauž atbalstu Tatjanai Andrijecai. Viņu un vēl piecus citus tiesā par dalību organizācijā "Baltijas Antifašitsi", apsūdzības celtas par ziņu nodošanu Krievijas specdienestiem, Krievijas sāktā kara slavināšanu, palīdzību Krievijas armijai. "Nekā personīga" jau stāstīja, ka Andrijeca ir viena no personām, kas advokāta pakalpojumiem saņēmusi naudu no Krievijas. Raidījumam Pagors saka, ka ir Andrijecas personīgs draugs un uzskata, ka lieta pret viņu ir safabricēta.
"Nekā personīga": Kāpēc valstij būtu jāsafabricē lieta pret 20 gadīgu jaunieti?
Pagors: Tāpēc, ka tur ir vesela cilvēku grupa
"Nekā personīga": Kuri uzskata, ka Andrijeca ir drauds?
Pagors: Viņa tur nav vainīga. Es esmu pārliecināts, tāpēc arī viņu aizstāvu un aizstāvēšu līdz galam.
Pagors saistīts arī ar citiem apsūdzētiem krievu aktīvistiem. Piemēram, viņš redzams Krievijas propagandas portāla "Baltnews" bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva uzņemtajā filmā par snaiperi Jāni Vilhelmu. Filmā atainota arī padomju pieminekļu nojaukšanu Latvijā. Filmai naudu arī piešķīrusi Krievija.
Vaicāts, vai nenožēlo dalību filmē, viņš atbild: "Protams, nē. [Jautājums: Ņemot vērā, ka tā ir finansēta no "Pravfond"?] Es nezinu, no kā finansēts, viņš taču dzīvoja šeit."
24 gadus garā mēra Rāviņa ēra ir beigusies. Jelgavā koalīciju veido sešas partijas, ieskaitot "Jauno vienotību" un "Latvija pirmajā vietā", kas nacionālā mērogā ir nesamierināmas pretinieces. Izmaiņas Jelgavā ir viens no lielākajiem šo pašvaldību vēlēšanu pārsteigumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
