Uz saturu

Latvijā radīta tehnoloģija, kas varētu būtiski mainīt mežsaimniecības nākotni

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki radījuši inovatīvu tehnoloģiju, kas varētu būtiski mainīt mežsaimniecības nākotni. Automatizētā kokaudzētavas monitoringa sistēma precīzi nosaka katra stāda stāvokli, atpazīst pat nezāles un jau šobrīd būtiski atvieglo darbu kokaudzētavā "Norupe".

Šobrīd Ogres pusē tiek testēta viedā sistēma, kas pati redz, domā un palīdz stādiem augt.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lielās kokaudzētavās katra stāda apsekošana aizņem daudz laika. Jaunā sistēma, kas piestiprināta laistīšanas iekārtai, no augšas sniedz detalizētu pārskatu par katru kvadrātmetru – tā atpazīst nezāles, dubultkokus un tukšās stādu vietas. Zinātnieki mēra arī virsmas temperatūru, lai optimizētu laistīšanas biežumu un intensitāti.

"Šis sensoru bloks nodrošina visas siltumnīcas virsmas skenēšanu, un tas prasa savu laiku – šīs sistēmas optimālais izmantošanas režīms ir nakts režīms, kad nav nepieciešams laistīt un sistēmas precizitāti neietekmē ārējie apgaismojuma apstākļi, kas ir saule, mākoņi un tā tālāk," skaidro RTU vadošais pētnieks Andrejs Zujevs.

Ar jaunās sistēmas palīdzību kokaudzētavas vadītāji ik rītu iegūst precīzu pārskatu par notiekošo siltumnīcās – tas būtiski atvieglo darbu plānošanu un resursu sadali.

"Mēs kopā ar šo sistēmu augam un tāpat pētām, un analizējam, bet katrā gadījumā darbinieku resursu tas aizstāj, kaut vai manis minētajās brīvdienās, kad nebūs vairs jābrauc laistīt, jo mēs bieži atbraucam uz redzam, ka nav bijusi tā situācija tik kritiska, vai arī ravēšanā, cik cilvēku piedalīsies darba procesā – šī sistēma palīdzēs ātrāk efektivizēt visu darbību procesu," saka kokaudzētavas "Norupe" vadītāja Miralda Ranga.

Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, tāpēc automatizācijas nozīme turpmāk tikai pieaugs, norāda pētnieks. "Parastais darbaspēks būs arvien grūtāk pieejams, tāpēc nepieciešams kompensēt šo nepieejamību, un viena no kompensācijām ir tieši automatizācija, kas ļaus saglabāt ražošanas apjomus tādā līmenī, kādā tie ir bijuši, vai paaugstināt, nevis bankrotēt un beigt darbu," bilst Zujevs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šo risinājumu izstrādāja astoņu pētnieku komanda sadarbībā ar "Rīgas mežiem", un projekta kopējās izmaksas bija ap 450 tūkstošiem eiro. Pašas sistēmas izveide maksāja 40 tūkstošus eiro.

Šobrīd zinātnieki jau strādā pie nākamās inovācijas izveides – robota, kas pats ravēs un retinās stādus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm