Anafilaktiskais šoks var piemeklēt pēkšņi – pat bez iepriekšējas alerģijas
Alerģija nereti sākas ar viegliem simptomiem, taču dažos gadījumos tā var pāraugt dzīvībai bīstamā reakcijā – anafilaksē, kad vienlaikus reaģē vairākas organisma sistēmas. Pasaules alerģijas nedēļas laikā Stradiņa slimnīcas ārsti skaidro, kā laikus atpazīt bīstamu reakciju un kāpēc katra sekunde var izšķirt dzīvību.
Alerģisku reakciju ir daudz, taču bīstamākā no tām ir anafilakse. Parastas alerģijas gadījumā visbiežāk tiek skarta tikai viena orgānu sistēma – piemēram, ziedputekšņu alerģijas laikā cieš deguns, cilvēkam sākas šķaudīšana, iesnas, nieze degunā. Savukārt anafilakse ir pēkšņa un dzīvībai bīstama reakcija, kas skar visu organismu – tas nozīmē, ka reaģēs gan sirds un asinsvadu, gan elpceļu sistēma.
"Tas ir bijis kā pārsteigums, tas ir bijis milzīgs adaptēšanās process pēdējos gados."
Pirms pieciem gadiem, 20 gadu vecumā, Laura pirmo reizi saskārās ar ziedputekšņu alerģiju. No šķietami nekaitīgiem simptomiem – aizlikts deguns, tūska kaklā un acīs – līdz anafilaktiskām lēkmēm. Līdz šim Laura piedzīvojusi trīs šādas epizodes.
"Pirmā anafilakse bija tāda vistrakākā, es nezināju, kas ar mani notiek. Es biju izgājusi ārā skriet un pēc skrējiena aizpampu. Otrā anafilakse man bija staigājoties, kas jau vairs nebija sports, un trešā anafilakse bija vienkārši stāvot zem koka."
Šādos gadījumos Lauru glābis alergologa izrakstīts adrenalīna autoinjektors.
"Man tas vienmēr ir līdzi – katru dienu visur, kur es eju. Man vienmēr līdzi ir divi, un arī šajās pēdējās divās reizēs es injicēju adrenalīnu. Tas ir tieši tas, kas man palīdzēja netikt tik tālu simptomiem, kā tas bija pirmajā reizē."
Anafilakse sākas pēkšņi – ar niezi, tūsku, apgrūtinātu elpošanu vai reiboni, un simptomi strauji pastiprinās. Biežākie šādas reakcijas izraisītāji ir pārtikas produkti, kukaiņu dzēlieni un medikamenti. Lai gan pacientu vidējais vecums ir no 29 līdz 37 gadiem, dzīvībai bīstama reakcija var skart ikvienu – pat tad, ja iepriekš nav bijušas nekādas alerģijas. Tāpēc ārsti uzsver – izšķiroši ir spēt atpazīt pirmos simptomus un nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību.
"Omītes un opīši saka – iedot nedaudz alkoholu iedzert – tā nevajadzētu darīt, jo alkohols ļoti būtiski pastiprinās reakciju, tāpat arī fiziska slodze. Ko vajadzētu darīt cilvēkam – ieņemt miera stāvokli, saukt ātro palīdzību un gaidīt guļus pozīcijā ar paceltām kājām."
Anafilakses gadījumā dzīvību var glābt tikai ātra un pareiza rīcība. Tāpēc cilvēkiem ar šo diagnozi vienmēr jābūt līdzi adrenalīna autoinjektoram, un tikpat būtiski – arī pacienta tuviniekiem un draugiem jāzina, kur tas glabājas un kā to pareizi lietot.
"To mēs turam stabili 90 grādu leņķī, lai aizsargvāciņš skatās uz debesīm un šis, lai ir vērsts pret augšstilbu. Pirmkārt, mēs satveram stipri autoinjektoru, noņemam drošības aizsargvāciņu, tad 10 cm attālumā no kājas, augštilba ārējā sāna daļā, apmēram trešdaļiņā, spiežam iekšā, turam 10 sekundes, obligāti jānogaida, tad noņemam un viegli iemasējam to vietiņu. Ja pēc 5-10 min reakcija neuzlabojas un pasliktinās, mēs izmantojam otru epipenu. Ārsts parasti izraksta divus autoinjektorus, un nekavējoties zvanām NMPD, jo simptomi var atkārtoties vēlreiz," pareizu rīcību skaidro universitātes studenti.
Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, strauji pieaug alerģiju izplatība, līdz ar to arī anafilaktisko gadījumu skaits. Tomēr mirstība no anafilakses nepalielinās, pateicoties laikus sniegtai palīdzībai un medicīnas attīstībai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
