Okupācijas muzejā apskatāmas unikālas vēstures liecības, kas spēcīgā veidā izstāsta latviešu trimdinieku stāstus
Kleitas, kas šūtas no izpletņa auduma un mēteļa oderes, trimdā uzvesto teātra izrāžu papīra dekorācijas. Šīs ir tikai dažas no unikālām vēstures liecībām, kas apskatāmas jaunajā izstādē Okupācijas muzejā. Izstāde vēsta par trimdas latviešiem, kuri Otrā pasaules kara dēļ pameta Latviju.
Okupācijas muzejā atklāta jauna izstāde, tā vizuāli spēcīgā veidā izstāsta latviešu trimdinieku stāstus no personiskā skatu punkta.
Beidzoties Otrajam pasaules karam Eiropā, 1945.gada vasarā Vācijā atradās aptuveni 120 000 latviešu – gan civiliedzīvotāji, gan karavīri. Lielākā daļa Rietumos palikušo latviešu bēgļu, ap 100 000, pēc kara dzīvoja pārvietoto personu – tā saukto dīpīšu no angļu valodas "displaced person" – nometnēs Rietumu sabiedroto okupācijas zonās Vācijā. Šo ideju mākslinieki atveidojuši izstādes stendos.
Tas apzīmē šo šaurību, kas bija DP nometnēs un vienkāršumu, kā šie ļaudis svešumā varēja izdzīvot (…) Viens no maniem mīļākajiem ir šis stāsts, par Baltijas karavīriem sardžu rotās angļu okupācijas zonā Vācijā par cilvēkiem, kas pierdalījušies militāro objektu apsardzībā, ir arī priekšmeti kas saistīti ar militāro jomu.
Valdas Liepiņas vecāki bija spiesti pamest Latviju steigā un trimdas gaitas uzsāka trūkumā, taču liekot lietā radošo domāšanu un talantu spēja saglabāt augsti paceltu galvu.
"Šī ir fotogrāfija no manas mammas iesvētībām – mammai iesvētību kleita ir no izpletņa drēbes, jaunākajai māsai viņas no zaldātu vēdera sildāmajiem, ko apkārt lika, un vecmammai kleita no mēteļa oderes. Tā viņi dzīvoja! Kad viņi brauca uz Austrāliju mammai no vecas segas uzšuva un nokrāsoja ļoti skaistu mēteli, par ko visi Austrālijā brīnījās! Visi uzturēja pašlepnumu – lai gan izmesti no savas valsts, tomēr var dzīvot."
Vienā fotogrāfijā redzama pati Valda Austrālijā dodoties dāmu gājienā, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz Baltijas valstu okupācijas faktu.
"Šis ir 1974. gads Austrālijā, kad tālaika premjers nolēma atzīt Baltijas valstu inkorporāciju PSRS de iure. Protestējām visu gadu, kamēr arī gāza premjerministru un mainīja lēmumu. Šis ir dāmu gājiens, tā esmu es, nesu 10km karogu no latviešu uz lietuviešu namu."
Izstādē atspoguļots arī tas, cik aktīva bija trimdinieku kultūras dzīve – tā arī palīdzēja noturēt latvisko garu un nodot to nākamajām paaudzēm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
