Gatavojoties lielkoncertam "Es atvēru Laimas dārzu", kurā piedalīsies vairāk nekā 18 000 jauno dejotāju, radošā komanda radījusi vēl nebijušu scenogrāfisko risinājumu. Tajā piedalās brīvprātīgie, tostarp dejotāju vecāki, kā arī brāļi un māsas, kas sasnieguši 16 gadu vecumu.
Kustīgā jeb dzīvā scenogrāfija – tā sauc procesu, kad dalībnieki sinhroni kustina krāsainas plāksnes, veidojot dažādus rakstus. Saule, mēness, debesis – šādas figūras attēlo dalībnieki. Vizualizācijas savienosies ar bērnu un jauniešu veidotajiem laukuma rakstiem, radot krāšņu kopskatu.
"Pieci pikseļi dažādās krāsās, katram pikselim divas krāsas. Lielākais izaicinājums ir cilāt, nav diez ko viegli! Es dejoju vidējās paaudzes kolektīvā "Dardedze", visiem dejotājiem piedāvāja, kāpēc neizmantot – ja esi dejotājs, šis ir sirsniņā tuvs pasākums," stāsta svētku dalībniece Arita.
Savukārt Tomass pauž: "Viegli ir pacelt, nolaist, bet sākotnēji bija moments – jātur rokās un griezt, ja griež trīs minūtes, ir grūti, bet nomainīja nedaudz īsāku."
Organizatoriem ir, ko nopūlēties – dalībniekiem gadās arī nelieli misēkļi, tomēr tā ir neatņemama mēģinājumu sastāvdaļa. Vadība paslavē brīvprātīgos un ir pārliecība, ka beigās viss sanāks uz pilniem 100%.
"Visa programma ir gan pēc mūzikas, gan tā, kas jārāda, salikta uz "taimkoda" – konkrētā brīdī konkrēti cipariņi un rādās ikona, kas jāveic. Sarežģītākais ir tas, ka katrai unikālai 1400 sēdvietai ir savs unikālais špikeris, kur ir atzīmētas šīs 130 darbības, kas katrā ir jādara," saka lielkoncerta "Es atvēru Laimas dārzu" režisore Inga Cipe.
Piektdien skatītāji vērienīgo performanci varēs vērot ģenerālmēģinājumā, bet sestdien plkst.11.00 no rīta tā papildinās lielkoncertu jau savā noslīpētajā gala versijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
