Vai samazinājies pludmales piesārņojums? Sākas ikgadējā vides ekspedīcija "Mana jūra"
Piektdien sākas jau 13. ekspedīcija kampaņā "Mana jūra", kurā notiks atkritumu monitorings Latvijas Baltijas jūras piekrastē. Pašvaldības šo gadu laikā ir apzinājušās problēmas nopietnību, taču iedzīvotāji ir tie, kas vien ar šādu kampaņu iemācās pludmalē atkritumus pamanīt, – tā TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda kampaņas dibinātājs Jānis Ulme.
Ja monitoringa laikā beidzot izdotos mainīt ilgtermiņa piesārņotāko un tīrāko pludmaļu sarakstu, tas būtu liels pārsteiguma moments, norāda Ulme. Uz to kampaņā cer katru gadu.
Katru gadu ir manāms zināms progress labā virzienā, taču tāpat arvien kampaņa noslēdzas ar sliktām ziņām. Piemēram, plastmasas atkritumu procents turpina pieaugt – ja kampaņas sākumā to bija 50-60% no visiem atkritumiem, tad pērn tie bija jau 76%.
Trešo daļu atkritumu veido smēķēšanas atkritumi un dažādas vienreiz lietojamās lietas. Vienlaikus, pateicoties Eiropā ieviestajiem ierobežojumiem, arvien mazāk pludmalē atrodami vienreizlietojamie trauki un galda piederumi.
"Kredītu jeb uzticību pašvaldībās esam ieguvuši, jo visiem rūp šī situācija. Mēs ekspedīciju turpinām, lai uzrunātu cilvēkus, jo tūrisma režīmā mēs neredzam šos atkritumus. Tūrisma režīmā mēs izejam paskatīties saulrietu un sīkos atkritumus, kas veido vidējo Latvijas anormālo skaitli, proti, 333 atkritumi uz 100 pludmales metriem, neredzam. Cilvēki, tikai esot kopā ar mums, iemācās to redzēt," pastāsta Ulme.
Viņš arī, runājot par nepieciešamajām pārmaiņām, norāda, ka pēdējos gados gan ir smagas pārdomas, jo "mēs atgriežamies pie tā, ka problēma nav pašvaldībās, bet gan kaut kādos gaiteņos. Pašvaldības grib ieviest pārmaiņas, bet tās nereti ieķeras kādos ierobežojumos tieši nacionālā līmenī".
Vairāk par gaidāmo ekspedīciju un to, kā tai vēl pieteikties, uzzini, klikšķinot šeit.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
