Klimata pārmaiņas skar arī mūsu maciņus – noskaidrots, cik daudz naudas zaudē katrs latvietis
Vidusjūras piekrastē plosās plaši ugunsgrēki. Spānijā simtiem glābēju cīnās ar ugunsgrēku, kas draud iznīcināt Katalonijas mežus. Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai eiropiešu veselību un drošību, bet arī viņu maciņus. Ekonomisti lēš, ka pēdējo 40 gadu laikā Eiropas Savienības iedzīvotājs klimata pārmaiņu rezultātā no savas kabatas ir samaksājis vidēji 1700 eiro. Latvijā tie ir 550 eiro no cilvēka, bet Itālijā un Francijā pat krietni virs 2000 eiro.
Ekonomiskos zaudējumus no klimata pārmaiņām aplēš tādas organizācijas kā Eiropas vides aģentūra. Jaunākie dati par Latviju liecina, ka laika periodā no 1980. līdz 2023.gadam tiešie zaudējumi, kas radušies ar laikapstākļiem un klimatu saistīto ekstremālo notikumu rezultātā, sasniedz teju 550 eiro uz vienu Latvijas iedzīvotāju, norāda "Swedbank Latvija". Salīdzinājumam – Lietuvā uz iedzīvotāju tie bijuši teju 700 eiro, Igaunijā – ap 240 eiro, bet Vācijā, Spānijā, Itālijā un Francijā – pat krietni virs 2000 eiro.
Lielākoties šie zaudējumi nav bijuši apdrošināti. Latvijā un Lietuvā apdrošināti bijuši vien attiecīgi 6% un 3% no kopējiem zaudējumiem, bet Igaunijā – 15%. Salīdzinājumam – Vācijā un Francijā apdrošināti bijuši ap trešdaļu zaudējumu. Zemais apdrošināšanas īpatsvars nozīmē, ka ekstremālu laikapstākļu radītās izmaksas tieši krīzes brīdī gulstas uz iedzīvotāju, uzņēmumu un valdības pleciem, norāda "Swedbank Latvija" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
"Jāsaprot arī, ka šie nav vienīgie zaudējumi iedzīvotāju maciņam. Iedzīvotāji cieš arī tādēļ, ka klimata pārmaiņu rezultātā tiem var nākties maksāt augstākas cenas, piemēram, par pārtiku. Nesenais olīveļļas cenas kāpums ir labs piemērs. Sausuma dēļ raža Spānijā, Grieķijā un Itālijā 2023. gada sezonā bija ļoti slikta, kas veicināja ļoti strauju cenu kāpumu. Olīveļļas cenas kāpa par vairāk nekā 50%, ko ļoti labi redzējām arī mūsu veikalu plauktos. Pērn raža jau bija krietni labāka, olīveļļas iepirkuma cena Eiropā 2024. gada laikā krita un nu jau atgriezusies 2023. gada sākuma līmenī. Tikmēr Latvijā vēl joprojām cena ir vien par 6% zemāka nekā pērnā gada nogalē reģistrētajā augstākajā punktā – pie mums kritums uz leju notiek krietni lēnāk."
Ekstremāli laikapstākļi kļūs arvien biežāki, kas nozīmē, ka arī ar tiem saistītie zaudējumi nākotnē tikai pieaugs, norāda Zorgenfreija. Eiropas Centrālās Bankas veiktie pētījumi liecina, ka 2022. gada ekstremāli karstā vasara pārtikas inflāciju Eiropā palielināja par 0,6 procentpunktiem. Šie paši autori arī lēš, ka jau līdz 2035. gadam klimata pārmaiņas pārtikas inflāciju Eiropā varētu ik gadu palielināt pat par 2 procentpunktiem, bet Latvijā – līdz 1,5 procentpunktiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
