Kur aiziet mājsaimniecību enerģija? Lielākā daļa – apkurei un karstajam ūdenim

Vidējais vienas mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš mēnesī bija 178 kilovatstundas (kWh), kas ir par 3 kWh vairāk nekā 2020. gadā.

Ēdiena gatavošanai mājsaimniecības visbiežāk izmantoja elektroenerģiju – to darīja 45,9 % mājsaimniecību. Dabasgāzi izmantoja 26,1 %, bet sašķidrināto naftas gāzi – 16,7 % mājsaimniecību. Savukārt kurināmo koksni ēdiena gatavošanai izmantoja 11,3 % mājsaimniecību.

2025. gadā siltumenerģiju no ārējiem piegādātājiem saņēma 56,8 % Latvijas mājsaimniecību. Rīgā apkuri no ārējiem piegādātājiem saņēma 82,2 % mājsaimniecību, valstspilsētās – vidēji 69,8 %, pārējās pilsētās – 53,5 %, bet lauku teritorijās – tikai 16,1 %.
Salīdzinājumā ar 2020. gadu to mājsaimniecību skaits, kas saņēma siltumenerģiju no ārējiem piegādātājiem, 2025. gadā palielinājās par 3,9 % jeb 18,9 tūkstošiem. Rīgā pieaugums bija 3,3 % jeb 8,1 tūkstotis mājsaimniecību.

2025. gadā kopējā apkurināmā platība Latvijā bija 60,6 miljoni m² jeb vidēji 78,0 m² uz vienu mājokli. Vairāk nekā pusi jeb 57,3 % no apkurināmās platības veidoja dzīvokļi, bet 42,7 % – viena dzīvokļa mājas.
Kopējā apkurināmā platība kopš 2020. gada palielinājusies par 2,2 miljoniem m². Lielākais pieaugums šajā laikā bija Rīgas reģionā – par 7,8 %, un Latgales reģionā – par 4,2 %.

Viszemākie siltumenerģijas izdevumi bija pēc 2000. gada celtajos mājokļos

No 2020. līdz 2025. gadam 3,0 % mājokļu tika pilnībā nosiltināti, savukārt 10,5 % mājokļu tika veikti atsevišķi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, piemēram, nomainīti logi, nosiltinātas ārsienas, jumts vai bēniņi. Lielākajā daļā jeb 76,3 % mājokļu šajā periodā siltināšanas pasākumi netika veikti.

Vēl 10,2 % mājokļu bija celti pēc 2000. gada, un tajos siltināšanas pasākumi jau tika veikti būvniecības laikā atbilstoši būvniecības standartiem.

Mājokļos, kas no 2020. līdz 2025. gadam tika siltināti, vidējie izdevumi par siltumenerģiju bija 7,03 eiro par vienu m² apkurināmās platības. Tas ir par 38,2 % mazāk nekā mājokļos, kuros energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi netika veikti – tur vidējie izdevumi bija 11,37 eiro par m².

Savukārt viszemākie vidējie izdevumi par no ārēja piegādātāja saņemto siltumu bija mājokļos, kas celti pēc 2000. gada – 5,62 eiro par m². Tas ir par 50,6 % mazāk nekā mājokļos, kas celti pirms 2000. gada un nav siltināti.

Trešdaļa mājsaimniecību pašas sagatavo malku ziemai

2025. gadā malku apkurei izmantoja 76,8 % mājsaimniecību, kas patērē koksni. Visbiežāk malka tika izmantota istabas krāsnīs un plītīs ēdiena gatavošanai.
Kopš 2020. gada nedaudz samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas malku iegādājas, bet palielinājies bez maksas saņemtās malkas izmantotāju īpatsvars.

Malku pirka 57,2 % mājsaimniecību, kas to izmantoja. Aptuveni trešdaļa jeb 32,4 % mājsaimniecību malku gatavoja pašas no savās lauksaimniecības zemēs vai mežos iegūtas koksnes. Vēl 3,0 % malku saņēma bez maksas kā sociālo palīdzību, bet 7,4 % mājsaimniecību to ieguva dažādos veidos – gan gatavojot pašas, gan pērkot vai izmantojot citus avotus.

Koksnes briketes un granulas apkurei izmanto 22,4 % mājsaimniecību, kas patērē koksni. Tās lielākoties izmanto kombinētajos centrālās apkures un karstā ūdens katlos.

2025. gadā koksnes briketes istabas krāsnīs izmantoja 6,6 % mājsaimniecību, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā, kad to īpatsvars bija 6,9 %.

Pieaug trauku mazgājamo mašīnu īpatsvars mājokļos

2025. gadā gandrīz katrā Latvijas mājsaimniecībā bija ledusskapis – 98,2 % mājsaimniecību, bet automātiskā veļas mazgājamā mašīna bija 91,9 % mājsaimniecību.
Salīdzinājumā ar 2020. gadu par 7,7 procentpunktiem pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir trauku mazgājamā mašīna – 2025. gadā tā bija 22,1 % mājsaimniecību, bet 2020. gadā – 14,4 %.

Savukārt televizoru īpatsvars piecu gadu laikā samazinājies par 6,3 procentpunktiem – no 92,9 % 2020. gadā līdz 86,6 % 2025. gadā.

Caurplūdes ūdens sildītāju īpatsvars palielinājies par 2,6 procentpunktiem – no 4,5 % 2020. gadā līdz 7,1 % 2025. gadā.

Turpina palielināties arī dažādu elektroierīču, tostarp elektrisko tējkannu, veļas žāvētāju, trauku mazgājamo mašīnu, mikroviļņu krāšņu un gaisa kondicionieru, īpatsvars mājsaimniecībās.

Pieaug dīzeļdegvielas patēriņš, samazinās sašķidrinātās naftas gāzes izmantošana automobiļos
Pēdējo piecu gadu laikā, kopš 2020. gada, sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš automobiļos samazinājies par 40,0 %. Tikmēr dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis par 7,3 %, bet benzīna patēriņš automobiļos palicis gandrīz nemainīgs.

Savukārt 25 gadu laikā, kopš 2001. gada, dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis sešas reizes. Sašķidrinātās naftas gāzes izmantošana šajā laikā gandrīz dubultojusies, bet benzīna patēriņš samazinājies uz pusi.