"Vēlas vairāk birokrātu?" nozare sašutusi par IZM vēlmi liegt direktoriem skolot bērnus
Skolu direktoriem un viņu vietniekiem, kuri strādā pilnu slodzi, nākotnē varētu tikt liegts vadīt mācību stundas un pildīt citus pedagogu pienākumus. To paredz nesen pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Šāds lēmums izpelnījies skolu vadītāju neizpratni – viņi uzsver, ka no šāda ierobežojuma varētu ciest gan viņu profesionālās prasmes, gan skolēni, jo skolu vadība bieži vien stundu vadīšanā iesaistās ne aiz entuziasma, bet lai aizpildītu pedagogu trūkuma radītos robus.
Skolu vadībai varētu liegt vadīt mācību stundas. Direktori par šo ieceri ir pārsteigti un norāda, ka šos grozījumus pilnībā neatbalsta.
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda pati šobrīd stundas nevada, taču gandrīz visi viņas vietnieki apvieno administratīvo darbu ar mācīšanu, tāpēc Ministru kabineta pieņemtie grozījumi, kas nākotnē to aizliegs, te radījis neizpratni.
"Direktors, nonācis krēslā, vienmēr ir bijis mazāk vai vairāk pilnas slodzes skolotājs. Viņš sēž savā krēslā šī iemesla dēļ, jo viņam ir klases, klasvedības pieredze, stundu vadīšana."
Jūrmalas Valsts ģimnāzijā vietnieki bērnus māca ne tādēļ, ka būtu grūtības nodrošināt pedagoģisko sastāvu. Mācīšana tiem ļauj saglabāt pedagoga prasmes un arī labāk saprast problēmas, kas jārisina jau vadības līmenī.
"Līdz ar to rodas jautājums, ko IZM no mums gaida – vēlas vēl vairāk birokrātu? Tādus ārkārtīgi sausus cilvēkus, kas raksta atskaites un liek ķeksīšus pareizajās ailītēs? Es uzskatu, ka tas ir ļoti nepareizs lēmums. Es uzskatu, ka skolotājs ir radoša profesija un direktors arī ir skolotājs."
Izglītības un zinātnes ministrija tikmēr uzskata, skolu direktoriem un to vietniekiem ir gana intensīvs darbs, veicot savus tiešos – administratīvos – pienākumus. Tādēļ liedzot tiem mācīt bērnus klasē, tie tikšot pasargāti no pārlieku lielas pārslodzes.
Ministrija arī atsaucas uz senāku Valsts kontroles ziņojumu, kurā jau tad tika aizrādīts par to, ka skolu vadītāji paralēli tiešajiem pienākumiem māca arī bērnus, tā pārkāpjot Darba likumu, jo par to netiek maksāts dubultā. Turklāt ministrijā arī pauž, šeit ir stāsts arī par vienlīdzību starp skolotājiem un iestāžu vadību.
"Pedagogiem arī nav atļauts pie viena darba devēja strādāt vairākas likmes. Līdz ar to ir tikai normāli un pašsaprotami, ja skolas direktors vai izglītības iestādes administrācija šādu nosacījumu respektētu."
Ministrija norāda, ka skolu administrācijas pienākumi ar katru gadu paplašinās – jārisina ne tikai mācību un saimnieciskie jautājumi, bet arī jāvada būvniecības un renovācijas darbi, jāplāno skolu tīkla sakārtošana, ēdināšana un citi procesi. "Līdz ar to, ja vēl pie šīs slodzes mēs redzam, ka ir jāveic pedagoģiskais darbs, tad arī mēs, vērtējot tās prioritātes, kas būtu jāveic skolas direktoram, tomēr liekam lielākos svara kausos tos nosauktos," norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere.
Tikmēr pedagogu arodbiedrībā vērš uzmanību, ka daudzviet direktoru iesaiste mācību darbā nav tikai profesionālās pilnveides vēlme, bet arī vienīgais veids, kā aizpildīt pedagogu trūkuma radītos robus.
"Ļoti bieži direktori glābj tieši šīs dažas stundas. Būtībā tas nodrošina, ka skolēniem ir nodrošināts mācību priekšmets. Jo pretējā gadījumā vispār nebūtu. Te ir jāmeklē šis balanss starp to, lai mēs nepieļautu to, ka kādā profesijā ir gadiem pastāvošas virsstundas, par kurām nemaksā kā par virsstundām. Un tai pat laikā, lai tiktu nodrošināts pilnvērtīgs mācību process."
Vanaga arī norāda, ka, aizliedzot direktoriem vadīt stundas, veidojas juridisks kāzuss — viņi tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citām valsts amatpersonām, piemēram, Saeimas un pašvaldību deputātiem, kuriem pedagoģiskais darbs, lai nezaudētu profesionālās iemaņas, ir atļauts. Tā kā izmaiņas plānotas tikai no 2028. gada septembra, sagaidāms, ka diskusijas par šo tematu vēl turpināsies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
