Raudāšana klausulē, viltus e‑pasti un sociālie tīkli: banka brīdina par krāpnieku paņēmieniem

Krāpniecības shēmas mainās pa dienām – izkrāptās summas var būt gan 20, gan 1000 eiro, un arī kanāli, ko izmanto krāpnieki, ir dažādi. Īpaši populāri joprojām ir telefona zvani, viltus īsziņas un aizdomīgi e-pasti, kas sūtīti it kā VID vai citu iestāžu vārdā, stāsta Āva. Tāpat arvien biežāk krāpnieki izmanto sociālos tīklus un viltus darba piedāvājumus, lai piekļūtu cilvēku personīgajai informācijai vai liktu veikt aizdomīgus pārskaitījumus.

"Citadele" aktīvi strādā pie tā, lai tehniski palīdzētu klientiem, 24/7 režīmā monitorējot transakcijas un klientu darbības, reaģējot uz aizdomīgām pazīmēm. Šī proaktīvā pieeja ļauj laikus apturēt potenciālos krāpšanas gadījumus, taču bankas pārstāve uzsver, ka arī katram pašam ir jābūt piesardzīgam, pārbaudot ienākošo zvanu un ziņu patiesumu un nekad nenododot savus piekļuves datus citiem.

Šobrīd populāra krāpšanas metode ir tā sauktie "šoka zvani", kuros krāpnieki izliekas par radiniekiem nelaimē vai raud klausulē, cenšoties radīt paniku un steigu, lai upuris veiktu maksājumu. Tāpēc svarīgi vienmēr apdomāt un pārbaudīt informāciju, nevis steigā piekrist pārskaitīt naudu. Tāpat iedzīvotājiem jāuzmanās no it kā steidzīgiem ziņojumiem par bloķētiem kontiem vai "steidzamiem" rēķiniem.

Svarīgi atcerēties, ka par krāpniecības mēģinājumiem ir jārunā. Āva uzsver – jo vairāk cilvēki dalīsies ar pieredzi, jo sabiedrība kļūs informētāka un kopīgiem spēkiem būs iespējams mazināt krāpnieku iespējas izkrāpt naudu no Latvijas iedzīvotājiem.