Nemainīgi Latvija turpina ierindoties pirmajās vietās pēc noslīkušo skaita uz 1000 iedzīvotājiem, un arī šogad statistika diemžēl ir nepielūdzama. Latvijā jau noslīkuši 70 cilvēki, tostarp trīs bērni.
"Lielākais mans novērojums ir tas, ka es redzu, ka ir 8,9 bērni, un ir labi, ja viens, divi vecāki, un tad Tu saliec un saskaiti galviņas uz vienu vecāku vai vienkārši pieejot, paprasot, kur Tava mamma: "Viņa sēž tur." Tas ir tas grūtākais, ka saproti, ka vecāki ir atnākuši ar saviem bērniem uz peldvietu atpūsties."
Peldēšanas trenere Jeļena uzsver, ka būtiskākais un svarīgākais ir vecākiem pieņemt, ka, dodoties peldēties ar bērniem, vecākiem tā nedrīkst būt atpūta, bet gan atbildīgs darbs.
"Bērnam vienmēr ir jābūt rokas stiepiena attālumā, nav svarīgi, vai bērns iet uz peldēt apmācībām vai sporta čempions. Vienmēr, jebkurā brīdī var notikt kaut kas. Var iestāties krampis, var uznākt straume, var saules dūriens iesist."
Tāpat ir jāņem vērā, ka gan piepūšamie uzroči, gan riņķi un dažādās mantas ūdenī bērnam nav drošas un, pat spēlējoties seklumā, bērns ir jāuzmana. Trenere vasaru pavada, vadot biedrības "Peldēt droši" nometnes. Viņa norāda, ka prast peldēt ir tikai viens no faktoriem, kas jāņem vērā.
"Peldēt droši ir tā, ka peldi saviem vecākiem redzamā vietā. Vai arī, ja ej ar draugiem, labāk ej ar kādu pieaugušo. Redzamā vietā. Ja tu slīksti, tad tev pieaugušais var palīdzēt."
Jēkabs stāsta, ka nedrīkst izlikties, ka slīksti. Jaunākiem par 14 gadiem peldvietā obligāti jāvelk veste. Desmit gadu vecais Rainers stāsta, ka, redzot zīmi – lekt aizliegts – labāk nelekt.
"Peldētprasme nav tikai nopeldēt no punktā A līdz punktam B, tas arī ir apzināties riskus, mācēt izkāpt, iekāpt, saprast ūdenī, kas notiek," peldēšanas trenere, biedrības "Peldēt droši" nometņu trenere Jeļena Rutka.
"Esmu novērojusi arī situāciju, kur sievietei iepūš matraci. Viņa vienreiz aizpeld pakaļ, atbrauc glābēji, aizrāda, ka tā nedrīkst. Neviens piepūšamais riņķis, uzrocis nav vērtīgāks par dzīvību. Neviens. Kas notika pēc stundas? Iepūtās bumba. Ko darīja sieviete? atkal peldēja pakaļ."
Nepareiza izpratne par drošību un uzvedību pie ūdens, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē, ir vēl viens iemesls bēdīgajai statistikai. Tāpēc ir svarīgi beidzot ieviest obligāto peldēt apmācību pirmo klašu skolēniem, jo agrīna un vismaz trīs gadu ilga apmācība ir vēl viens būtisks veids, kā situāciju uzlabot.
Kā piemēru trenere min Ungāriju, kas 1990. gados bija līdzīgi bēdīgā situācijā.
"Tad, kas ir mainījies? Tur tika dota peldētapmācība visiem, obligātā, bez izņēmumiem. Līdz ar to, sabiedrībai mācoties peldēt, mēs saviem bērniem un arī nākamajām paaudzēm liekam to darīt, jo tas ir kā zobus iztīrīt no rīta. Mēs vienkārši ejam izmācīties, kā pareizi peldēt, plus pie tās pareizās peldētapmācības dodam drošības aspektu, ko mēs varam un ko mēs nevaram darīt pie ūdens."
Pēc pēdējiem pieejamamajiem datiem, apmēram 85% bērnu pašvaldībās ir pieejams peldbaseins. Un 62% it kā apgūst peldētprasmi, bet nav datu – cik labi, cik daudz, kādā apmērā un pēc kādas programmas notiek šīs apmācības.
Plānots, ka jau nākamajā mācību gadā varētu sākt pilotprojektu, – divu gadu peldēšanas apmācību 2. un 3. klašu skolēniem, bet pēc diviem gadiem to jau ieviest kā obligātu visiem Latvijas skolēniem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
