Simtgadniece Lidija Lasmane. Disidente, kas 14 gadus turēta izsūtījumā un cietumos
Simtā dzimšanas diena otrdien, 28. jūlijā, latviešu disidentei Lidijai Lasmanei. Viņa pieticīgi saka, ka nav varone, bet gan vienkārši pieturējusies pie saviem uzskatiem un tos nekad nav slēpusi. Tomēr viņa ir kļuvusi par Latvijas brīvības simbolu. Pie īpašās jubilāres viesojās arī Valsts prezidents.
Latviešu disidente, padomju okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece Lidija Lasmane, kura visa mūža garumā ir uzticīga savām vērtībām, kļūstot arī par Latvijas brīvības simbolu, svin savu 100 gadu dzimšanas dienu.
Dāvanā pasniedzot Rīgas pils attēlu un novēlot stipru veselību, līdzcilvēku atbalstu un gaišu skatu uz dzīvi, pie jubilāres šodien devās Valsts prezidents.
Tieši pirms gadsimta, 1925. gada 28. jūlijā, Aizputes apriņķa Sakas pagastā, tagadējā Dienvidkurzemes novadā, lauksaimnieku ģimenē, piedzima Alise Lidija Lasmane.
"Mani vecāki bija kristieši, viņi arī man tā audzināja, un es piedzimu tādā mīlošā ģimenē, bērnība visapkārt esmu to redzējusi, man nāk līdzi tas viss Brigaderes aprakstītais – Dievs, daba, darbs. Tad pusaudžu vecumā pēkšņi kāds lauzās pāri robežai un iekaro manu valsti, un visam jābūt citādāk. Nācās redzēt, kā tās divas totalitārās varas minās, kāvās mūsu zemē, un mums pašiem nebija vairs nekādas teikšanas par savu valsti un zemi."
Neatzīstot Latvijas okupāciju un dažādos veidos cīnoties par brīvību, padomju okupācijas laikā Lidija Lasmane 14 savus dzīves gadus pavadīja cietumos un izsūtījumā. Visos laikos ticība Latvijas brīvībai un paļaušanās uz Dievu – bijusi klātesoša.
"51. gadā. Kad mani izlaida Vorkotā no cietuma, no lēģera, pilnīgi apzagta, ar mantu maisiņu, kas man no mājām bija atsūtītas, drēbes, kas vēl tur saglabājies, mani izlaida slimu ar tuberkulozi, un es tiešām necerēju vairs ne uz ko. "
2018. gadā rakstniece Nora Ikstena Lidiju izvirzīja Nobela Miera prēmijai, savukārt 1994. gadā, latviešu disidentei piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni, kuru viņa atdeva atpakaļ, norādot, ka tas piešķirts arī vairākiem čekas aģentiem.
"Sistēmā kā tāda, viņa spīdzināja cilvēkus. Vajag iet, un vajag runāt par to, tās sistēmas dēļ. Mūsu pagātnes dēļ. Mums ir jāzina, kā mēs esam dzīvojuši, lai mūsu bērni, pēcnācēji to zina."
Lidijas Lasmanes simts dzīves gadu līniju, kas savijas ar Latvijas valsts vēstures laiku līniju, var iepazīt nule atklātajā izstādē "Lidijai 100" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tur atainoti viņas dzīves svarīgākie notikumi Latvijas vēstures kontekstā.
"Ir bezgalīgs prieks, ka latviešos ir dzīvs šis brīnišķīgais gēns, kas nāk no Dainām, no mūsu skaistām pasakām, arī no baznīcām," tā, svinot 90 gadu jubileju, sacījusi Lidija Lasmane.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
