Festivālu bizness mainās: kāpēc honorārs nosaka, kurš ieradīsies uz "Positivus"
Šajā nedēļas nogalē, 8. un 9. augustā, visi ceļi vedīs uz Lucavsalu, kur notiks festivāls "Positivus". Kā festivāls gadu gaitā ir mainījies, cik viegli uz Latviju atvest lielās mūzikas zvaigznes un kā valsts tēls ietekmē festivālu un citu lielo pasākumu rīkošanu, "900 sekundēs" stāsta festivāla "Positivus" izveidotājs un vadītājs Ģirts Majors.
Šogad festivālam "Positivus" 17. gads, vesela paaudze ir izaugusi ar šo festivālu. Kā festivāls ir mainījies?
Pasaule mainās daudz straujāk. To īpaši var just pēdējos gados. Piemēram, komunikācija, kā cilvēki norobežojas dažādos burbuļos, ja vienam patīk viens mākslinieks, tad viņš ir pret citiem māksliniekiem.
Tas ir citādāk nekā festivāla pirmsākumos, kad viss bija vienveidīgāks, monolītāks. Es domāju, ka sociālie tīkli ir izmainījuši to, kā cilvēki uzvedas, kā reaģē un ir daudz vairāk sadalījušies tādos "burbulīšos".
Kā mainās festivāla publika, vai šogad būs 17 gadus vecāka publika, nekā bija pirmajā festivālā?
Protams, tie ir pilnīgi citi cilvēki. Ir cilvēki, kas atgriežas. Vairs neapmeklē katru gadu, bet viņi atgriežas. Tā ir pilnīgi cita paaudze, citi cilvēki, kuri tagad nāk uz festivālu.
Es domāju, ka lielai daļai no viņiem nemaz nav nojausmas, kas ir uzstājušies vai kādas zvaigznes pagātnē ir bijušas. Viņiem nav saistības ar festivāla pagātni, kas ir tiem, kas to visu ir piedzīvojuši.
Cilvēkiem nevajag grimt nostaļģijā, ka kādreiz zāle bija zaļāka? Tagad festivāls ir citai auditorija.
Pilnīgi noteikti! Jāskatās uz festivālu kopumā. Kvalitāti raksturo festivāla programma. Daudzie mākslinieki, kas gadu gaitā ir bijuši. Mazāk vajag skatīties uz katru festivālu atsevišķi.
Festivāla pirmsākumos pietika apskatīties dažus populārākos mūzikas topus un varēja saprast, kurš ir kuras kategorijas mākslinieks un cik lielu auditoriju var prognozēt. Kā šobrīd saprast, kas cilvēkiem patīk?
Saprast, kas patīk, varbūt pat ir vieglāk, jo daudzas lietas ir izmērāmākas. Internetā visu var redzēt. Sarežģītāk ir tas, ka mūzikas biznes pasaulē ir daudz vairāk komercializējies nekā pirms 20 gadiem. Līdz ar to ir daudz vairāk tādu mākslinieku, kuriem vairs mūsu reģions ne tik ļoti interesē.
Un mākslinieki vispār mazāk uzstājas mūsdienās festivālos. Jo lielākas zvaigznes, jo viņi mazāk uzstājas festivālos arī citur pasaulē. Ir daudzas tendences, kas ietekmē tāpēc, ka tās mainās pasaulē. Mēs, protams, to arī izjūtam. Nav tā, ka tieši Latvijā kaut kas mainās.
Kas ir tie argumenti, lai liela izmēra zvaigzne festivālu nevis sarīkotu savu koncertu?
Ir mākslinieki, kuri tiešām vairs nespēlē festivālos. Viņi savos koncertos pelna daudz vairāk. Tādu mākslinieku kļūst arvien vairāk.
Ir jāsakrīt ļoti daudz apstākļiem, lai mākslinieks atbrauktu uz mūsu festivālu, jo festivālu sezona ir īsa. Tā ir vasara visā Eiropā. Tās ir dažas nedēļas nogales. Un katrā nedēļas nogalē notiek ļoti daudz festivāli, kas savā starpā cīnās par māksliniekiem.
Tā vairāk ir loģistika, kurā vietā notiek festivāls un, protams, arī finansiālais aspekts, jo mēs esam ļoti mazā tirdziņā. Mums nav festivālam lielu sponsoru. Cilvēki jau nenojauš to atšķirību starp mūsu tirdziņu un to, kas ir lielākās Eiropas zemēs.
Festivāls ir koncerts ar daudzām zvaigznēm vai tā uzdevums ir izglītot publiku un iepazīstināt ar kaut ko jaunu?
Festivāls vienmēr ir, un arī šajos laikos, pilnīgi cita koncerta pieredze. Mūsdienās ir vēl tāda jauna tendence, ka uz koncertiem ir vieglāk cilvēkus pievilināt un cilvēkam ir vieglāk izdarīt izvēli vai viņš nāks, vai nenāks. Festivāls ir daudz bagātāks, jo tur nav stāsts par atsevišķu mākslinieku.
Tas ir vairāk par festivāla tradicionālajām vērtībām, kas ir tāda socializēšanās pilnīgi atšķirīgā atmosfērā, kur ir ļoti daudz dažādas citas aktivitātes. Cilvēki pavada dienu un klausās pēc iespējas vairāk kvalitatīvus mākslinieku priekšnesumus.
Tā ir tā "Positivus" festivāla galvenā misija – cita atmosfēra, cits lietu miks, kuru vidu tu baudi uz kvalitatīvām skatuvēm ar kvalitatīvu tehnisko nodrošinājumu mākslinieku kokteili. Dažās stundās tu redzi pēc iespējas vairāk koncertus.
Tas ir cits izklaides veids nekā aiziet uz atsevišķu mākslinieku solo koncertu. Tā ir tā atsevišķā festivālu pieredze.
Nav jēgas festivālam pārmest, ka ir par maz zvaigžņu?
Tas ir tāds gadatirgus, kur visapkārt notiek viss. tas ir tas galvenais, ko mēs vienmēr esam vēlējušies dot. Man liekas nevar pārmest, ka nebūtu pietiekami daudz mākslinieku. Šogad skaitliski tieši ārzemju mākslinieki mums ir vēl vairāk kā iepriekšējos gados. Mums programma ir tāda līdzsvarotāka un nav uzsvar uz vienu vārdu.
Kāds formāts ir "Positivus" festivālam?
Mēs vienmēr turamies pie tās vērtības – mēģinām aktuālo, populāro mūziku reprezentēt Latvijā, atvest uz Baltiju. Mēs sekojam tendencēm, tāpēc bija gada, kad vairāk bija hip-hop mākslinieki. Kas tajā brīdī nāk modē vai ir modē, vai tas, ko klausās cilvēki, to mēs cenšamies iekļaut savā programmā.
Tas nav tik ļoti žanros definēts, kā vairāk par to, kas ir šobrīd aktuāls, kas ir nākotnes tendences. Šobrīd hiphopiņu nomaina elektroniskā mūzika.
Festivāla programma pēc gada, diviem kļūst kvalitatīvāka, nekā vērtējot festivāla gadā. To ļoti uzskatāmi var redzēt skatoties pēdējo gadu programmas. Tas ir tas, kas apliecina, manuprāt, ka mēs darbojamies pareizā virzienā.
Tas ir tas sāls, ka festivāls spēj uztaustīt jaunās grupas, tāpēc mums tā pagātne ir bagāta, ka mums ir ļoti daudz lielu zvaigžņu, kas spēlējuši festivālā.
Tas nenovēršami noved pie saīgušajiem cilvēkiem sociālajos tīklos, kuri atceras, ka 2016. gadā bija tas žanrs, kas viņiem patīk, bet tagad ir "pilnīgi garām"?
Tādēļ vajag būt mazliet atvērtākiem un sajūsmināties par to, ko citi klausās. Tā ir arī izkāpšana no komforta zonas. Pasaule ir daudz plašāka, kā tikai mans muzikālās gaumes loks. Tā ir tāda dabīga cilvēka reakcija. Pēc laika izdodas cilvēkus salauzt.
Cik viegli uz Latviju atvest lielās mūzikas zvaigznes?
Viss ir relatīvi. Pie mūsu tirgus izmēra mums vēl arvien izdodas piesaistīt ļoti daudz koncertus un māksliniekus. Šogad Baltijai vispār ir rekorda gads lielo koncertu ziņā. Es domāju, ka nav bezcerīgi. Tas ir vienmēr jautājums ar ko salīdzina. Pasaulē ir ļoti daudz zemes, uz kurām neaizbrauc rietumu mākslinieki.
Mums ir ļoti grūti sevi salīdzināt ar zemēm, kas skaitliski ir lielākas, kur ir stadioni, plašākas koncerta norises vietas, tāpēc ir lielākas iespējas tur māksliniekiem pelnīt naudu.
Festivāls "Positivus" ir palicis vienīgais Baltijā, jo kaimiņvalstīs pēdējos gados festivāli ir pārstājuši notikt. Festivāls vispār ir izaicinošāks formāts kādā darboties mūzikas biznesā. Man liekas, ka vēl arvien mums programma ir ļoti konkurētspējīga, jo sevišķi pret biļešu cenu.
Es neskatos uz to bezcerīgi, bet tas ir vairāk par to, ar ko salīdzina. Nav objektīvi salīdzināt ar 20 reizi lielākām zemēm, kur ir pilnīgi citas izejas pozīcijas ar kādām var izveidot festivālu.
Mākslinieka honorārs mainās no skatītāju skaita?
Tiešā veidā mainās. Tas ir milzīgs biznes mūsdienās. Daudz lielāks nekā tad, kad mēs sākām. Lielāko lomu tajā visā spēlē tie biznesa apsvērumi, kurā vietā, vai tas ir festivāls vai koncerts, mākslinieks var nopelnīt. Arī mākslinieku pusē izmaksas ir augušas, lai mākslinieks varētu sniegt mūsdienīgus šovus.
Festivāls "Positivus" ir tāds vienīgais Baltijā, bet vai uz Viļņu un Tallinu nebrauc vairāk lielās zvaigznes?
Šogad šķietami ir kāds koncerts vairāk kaimiņvalstīs, bet, ja skatās gada griezumā, mums ir nedaudz vairāk arēnas koncertu. Daļa no koncertiem, kas šogad, piemēram, notika Tallinā, mākslinieki pirms dažiem gadiem bija Rīgā.
Cik daudz ir cilvēku, kas brauc no citām valstīm uz festivālu "Positivus"?
Pietiekami. Vēl pagājušajā gadā tie bija gandrīz 30 procenti. Lielākā daļa ir no kaimiņvalstīm. Ceru, ka šogad būs līdzīgi, bet to datus varam savilkt tikai pēc festivāla. Mēs sevi redzam kā Baltijas reģiona festivālu.
Kāds ir Latvijas tēls festivāla apmeklētāju acīs?
Rīgai ir daudz lielākas iespējas būtu par pievilcīgu galamērķi, jo nepietiek tikai ar to, ka notiek koncerts vai festivāls. Rīga ir viegli sasniedzama.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
