Veselības ministrija vēlas zināt darbnespējīgo diagnozes; ārsti nemierā
Veselības ministrija apsver ieviest prasību norādīt diagnozi darbnespējas lapās, lai gūtu priekšstatu par izplatītākajām slimībām strādājošo vidē.
Pērn 80% slimības lapu bija minēts "cits cēlonis", bez konkrētas diagnozes. Veselības ministrija akcentē, – šādi nav iespējams saprast, kādas slimības vai traumas visbiežāk liek darbiniekiem palikt mājās, uzsverot, ka šī informācija būs redzama tikai veselības nozarē.
"Tā kā primāri šo detalizēto sadalījumu mēs vēlamies politikas veidošanai, tad, pirmšķietami skatoties, mēs pat neredzam, ka mums vajadzētu līdz detalizētākai diagnozei to informāciju no ģimenes ārsta. Tā varētu būt daudz vispārīgāka informācija par saslimšanas grupām. Tur mums priekšā diskusijas ar ārstiem, lai saprastu, kas būtu vislabākais veids. Detalizētākas diagnozes mums dos lielu informatīvu troksni, nebūs pievienotās vērtības, bet par tādām lielām grupām šobrīd liekas jēgpilni šādu statistiku iegūt."
Kategorisku "nē" šādai Veselības ministrijas iniciatīvai paudusi gan Latvijas Ārstu biedrība, gan Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, kā arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija.
"Tas tomēr ir, mūsuprāt, diezgan būtisks pacientu tiesību, cilvēktiesību pārkāpums, un ne jau pirmo reizi šāda aktivitāte ir nākusi gaismā. Jau tad, kad veidoja darbnespējas lapu elektroniski, bija šī te doma norādīt diagnozi, un toreiz diskusija bija daudz, daudz skaļāka un aizgāja līdz pat tiesībsargam. Es tajā sēdē piedalījos, tur pat tiesībsargs ar saviem juristiem atzina, ka valstij nav tāda īsta leģitīma mērķa, pamatojuma ierobežot šīs te pacienta un cilvēktiesības – nenorādīt diagnozi."
"Kāpēc mums diagnozi, ko mēs jau vienreiz norādām talonā, vēl kaut kur norādīt darbnespējas lapā," kategoriski vaicā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis.
Kā vēl vienu iemeslu Ģimenes ārstu asociācija min to, ka darbnespēju nereti nosaka nevis konkrēta diagnoze, bet kāds simptoms – piemēram, reibonis vai muguras sāpes. Nav skaidrs, kā šādu informāciju izmantos valsts, turklāt tas radītu milzīgu birokrātisko slogu.
"Valsts ierēdņi nodemonstrēja, ka viņi nezina nemaz mūsu darba problēmu, mūsu specifiku. Tā sauktā "e-veselība", kur mēs vadām šo te darbnespējas lapu, receptes, ļoti bieži met mūs ārā. Mums nākas logoties iekšā, un tas prasa ne jau sekundes, kā šie ierēdņi iztēlojas. Ka mēs ar vienu klikšķi pāris sekundēs ieķeksējam diagnozi."
TV3 uzrunātie rīdzinieki pārsvarā atzīst – pret šādu iniciatīvu viņiem iebildumu nav, ja vien šī informācija netiek nodota darba devējam.
Liene atzīst, ka viņai nav būtiski, vai norāda diagnozi. "Es negribētu, lai darba devējs to redz. Bet principā man tas ir vienaldzīgi." Arī Solvitai nav iebildumu, ja Veselības ministrijai kļūtu zināms, kāpēc viņa saņēmusi darbnespējas lapu.
Toties Raitis ir pret. "Droši vien, ka labāk ne. Cilvēki, personīgi es, bet gan jau arī kāds cits, negribētu, ka zina viņa diagnozi," teic Raitis.
Tāpat tiek apsvērts, ka īslaicīgas darbnespējas gadījumos jautājumu varētu risinātu starp darbinieku un darba devēju, slimības lapu pat neatverot. Savukārt Tieslietu un Veselības ministrijas veido arī īpašu izziņu tiesām, lai nepamatotas lapas nevarētu izmantot tiesas sēžu kavēšanai. Pērn no gandrīz 500 darba devēju sūdzībām trešā daļa gadījumu atzītas par pamatotām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
